Atšķirībā no pases, ID karte satur arī sertifikātus autentifikācijai dažādās elektroniskās sistēmās, kā arī sertifikātus elektroniskā paraksta lietošanai.
Lielākoties iedzīvotāji nozaudē tieši pases. Tas saistīts ar to, ka identifikācijas kartes cilvēki lieto retāk, skaidro PMLP. Kopumā izdots apmēram 800 000 identifikācijas karšu. Arī vairums Latvijas Radio aptaujāto rīdzinieku atzina, ka nelieto ID karti.
„Pagaidām nē. Nav nepieciešamības, nav vajadzības, jo it kā var apieties ar pasi un netiek bieži izmantoti personas dati," atbild kāds jaunietis.
Līdzīga pieredze ir kādam kungam. „Nē, neviens nav tādu priekšlikumu izteicis - es jau pensionārs esmu. Pase parastā vēl ir un viss. Varbūt ērti ir, bet viņas visas tādas slidenas," viņš nosaka. Pretēja prakse ir kādai dāmai. „Jā, diezgan bieži. Daudz parocīgāk nekā pase. Vienmēr līdzi personu apliecinošs dokuments, ko viegli parādīt un, manuprāt, tas ir ļoti ērti," viņa stāsta.
Mēnesī cilvēki zaudē apmēram tūkstoti dažādu dokumentu, norāda PMLP.
Arī Valsts policijā stāsta, ka katru nedēļu saņem informāciju par nozaudētiem vai nozagtiem personu apliecinošiem dokumentiem. Tādos gadījumos jādodas uz tuvāko PMLP nodaļu vai uz vēstniecību, ja cilvēks atrodas ārzemēs.
Piemēram, Marija dzīvo Mančestrā, Lielbritānijā, un pazaudēja savu ID karti apmēram pirms pusotra gada. Taču viņa pagaidām nav vērsusies vēstniecībā. „Kā tas notika? Es vispār aizmirsu. Es domāju, ka tas notika kaut kur mājās un es visur pameklēju – aiz gultas, aiz skapja, bet neatradu. Un viss, un neko vairs pēc tam nedarīju. Es domāju, kad iešu mainīt pasi, tad arī pateikšu par to. Varbūt es arī drusciņ baidījos par to, ka man būs naudassods par to, ka es esmu tik stulba, ka pazaudēju karti. Varbūt tāpēc arī nedarīju neko," stāsta Marija.
Ja nav iespējams nekavējoties ziņot par ID kartes nozaudēšanu klātienē, vismaz jābloķē elektroniskā paraksta lietošanas iespējas, skaidro PMLP Pasu nodaļas vadītāja Dzintra Peneze.
Tas pats jādara arī brīvdienās, kad PMLP un vēstniecības nestrādā. „Lai to izdarītu, var zvanīt uz telefonu 8300, kas attiecīgi savienos ar citu telefonu, kur konkrēti cilvēki darbojas ar šīm lietām, un tā būs iespēja nobloķēt sertifikātus un nebūs iespējas kādam citam šo karti lietot elektroniskā vidē," saka Peneze.
"Bet te es gribētu vēl piebilst, ka reāli man pat nav bijuši zināmi gadījumi, kad nozaudētu dokumentu kāds lietotu elektroniskā vidē, jo, lai to darītu ir nepieciešams tomēr arī PIN kods: PIN1 un PIN2," viņa mierina tos, kuri dokumentus ir pazaudējuši.
Taču praksē ir bijuši gadījumi, kad dokumentus izmanto ātro kredītu iegūšanai vai preču pirkšanai internetā. Ne Valsts policijai, ne PMLP nav statistikas par to, cik daudz cilvēki ļaunprātīgi izmanto svešas personas datus. Tomēr Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins norāda, ka šādi gadījumi notiek visai bieži. „Ja ir paņemts kredīts, tad pēc tam šis kredīta devējs rēķinu piestāda patiesajam ņēmējam, bet, kamēr neiesaistās policija, ļaundaris tā arī ar visu naudu pazūd. Līdz ar to, protams, ir šādi gadījumi, un nereti arī diemžēl gadījumi, kad paši cilvēki sniedz informāciju par sevi internetā, aizpildot kaut kādas apšaubāmas anketas vai saņemot e-pastus, kur it kā lūdz sniegt savus personas datus, protams, arī pēc tam ļaundari šos datus izmanto nelikumīgiem mērķiem," saka Anučins.
Tāpēc Valsts policija (VP) aicina ļoti rūpīgi attiekties pret saviem personu apliecinošiem dokumentiem un glabāt tos drošā vietā. Tāpat jābūt uzmanīgiem, sniedzot par sevi informāciju interneta vidē. Savukārt, ja kāds tomēr ļaunprātīgi izmantojis informāciju par jums, nekavējoties jāvēršas policijā.
PMLP cer, ka jau šī gada laikā iedzīvotāji par nozaudētajiem dokumentiem varētu ziņot telefoniski tāpat kā par bankas kartēm. Pagaidām tas nav iespējams, jo PMLP noteikti jāidentificē cilvēks, kurš ziņo par dokumenta nozušanu, piemēram, ar paroles palīdzību. Kad šis jautājums tiks atrisināts, dokumentu pēc telefona zvana uzreiz varētu bloķēt.
