Vienā no skaistākajiem Latvijas ezeriem – Rāznā – sastopamas 26 zivju sugas. Kaut gan ezers nereti tiek dēvēts par Latgales jūru, vietējie iedzīvotāji atzīst, ka nelegālās zvejas rezultātā pēdējos gados zivju resursi ievērojami sarukuši.
„Tas viss mainījās tieši 2001., 2000. gadā, kad tie zivju krājumi tika gan ar tīkliem, gan ar elektrības iespējām izsmelti no Rāznas. Jā, gribētos jau to krājumu palielināt, palielināt, palielināt, bet - kā sanāk pie mums? Man liekas, viss otrādi notiek, tikai samazinās palēnām,” spriež atpūtas bāzes “Rāznas līcis” īpašnieks Edgars Teivāns.
Vairākas no ezerā sastopamajām zivju sugām - tādas kā Eiropas zutis, sīga un sniedze - ir aizsargājamas. Lai novērstu ezera izzvejošanu nārsta laikā, šeit papildus noteikti makšķerēšanas ierobežojumi līdz 30. maijam, bet pavasaros Dabas aizsardzības pārvaldes inspektori pastiprināti apseko ezeru.
Inspektors Aleksandrs Savičs stāsta, ka vispopulārākie paņēmiens ir zivju tīkli, bet nārsta laikā izmanto arī zivju duršanu ar žebērkli, liek murdus. Viņš rāda inspektoru izvilktos trīs tīklus un 11 murdus.
Par nelikumīgu zivju ieguvi ir paredzēts naudas sods no 280 līdz 700 eiro, taču daudzus loma tīkotājus tas neattur no nelegālās zvejas mēģinājumiem. Līdzīgi kā citos dabas aizsardzības aspektos, arī cīņā ar maluzvejniecību izšķiroša loma ir sabiedrības iniciatīvai un atbildībai par skaisto ezeru.
„Inspektoriem ir samērā grūti vieniem pašiem tikt galā ar šo problēmu, tāpēc liels aicinājums sabiedrībai, īpaši vietējiem iedzīvotājiem, vietējiem uzņēmējiem palīdzēt ar informāciju – ja jūs redzat kādu nelikumību, lūdzu zvaniet jebkuram inspektoram. Mūsu tālruņi pieejami mājas lapā, būsim ļoti pateicīgi, jo, tikai kopā strādājot, mēs šos resursus varam saglabāt un nodot arī citām paaudzēm,” aicina Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Izceltajos tīklos nokļuvušās zivis tiek palaistas brīvībā, lai varētu turpināt nārstu. Kaut gan šobrīd ezera resursi ir samazināti, novēršot maluzvejnieku nodarīto postu, ar laiku zivju populāciju būtu iespējams atjaunot.
„Mēs ar šo līdaku izglābām vairākus tūkstošu mazo līdacēnu - laidīsim vaļā, lai viņa peld nārstot!” līdakai veiksmi novēl Dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs.
