Ideja par kameru skatu tornī
Kuldīgas pašvaldības policijas priekšnieks Kaspars Šabāns rāda video ar kādu nelikumīgi ievietotu zvejas rīku, kur noķerti vairāk nekā simts nēģu, kas tiek palaisti atpakaļ upē. Zivju sargāšana pie rumbas ir ievērojami uzlabojusies. Varētu teikt, ka, pateicoties videonovērošanai, lašu un nēģu maluzvejniecības rūpals pie Kuldīgas rumbas ir gandrīz izskausts.
Šabāns sacīja: "Ja kādi pārkāpēji ir, tad to ir ļoti maz. Zivs koncentrējas pie rumbas, tāpēc tai pievēršam lielu uzmanību. Mums tikko bija labs piemērs, – kamerās inspektors redzēja, ka ieliek rumbā taci, uzņemot laiku, cik ilgi stāvēja tacis, aptuveni pēc 30 minūtēm konstatējām, ka bija iegājuši jau iekšā tik daudz nēģu."
Videonovēšanas sistēmu Kuldīgā, piesaistot Zivju fonda finansējumu, plānots papildināt ar vēl vienu termokameru, jo pie Ventas tiek būvēts skatu tornis, kas jau ir gandrīz pabeigts, skaidroja vietējās policijas priekšnieks.
"Tā varētu būt viena no vietām [kamerai], skatu tornī, līdz ar to mums būtu ļoti labi pārredzama Venta, iespējams, pat vairākus kilometrus uz leju, tas būtu ļoti efektīvi cīņā zem rumbas, kur ir grūtāka piekļuve, tā ir viena no labākajām nārsta vietām Kuldīgas teritorijā," viņš skaidroja.
Maluzvejnieki nesnauž
Šogad lašu nārstam ir labvēlīgi apstākļi. Straume ir laba, un ūdens līmenis augsts, uzsvēra galvenais Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģionālas vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics. Laši parādās jau augustā, kad arī sāk pieskatīt upes. Viņš uzskata, ka videokameru uzstādīšana ir ļoti nozīmīgs palīgs lašu sargāšanas procesā.
"Savulaik bija formulējums, ka Kuldīga ir maluzvejnieku galvaspilsēta, jo nekur Latvijā nav neviena teritorija, kur ir tik daudz lašu nārsta vietu. Ja īstenosies šie projekti, ko dome ir ieplānojusi, tad visa pilsētas teritorija, kur ir lašu nārsta vietas, būs tur iekļauta un skatāma uz ekrāna, tas ļoti palīdzēs," viņš teica.
Ja inspektori ir aprīkoti ar dažādām tehnoloģijām un strādā, tad nesnauž arī maluzvejnieki, sacīja VVD Kurzemes reģionālās vides pārvaldes zvejas kontroles daļas vecākais inspektors Viesturs Cimermanis.
"Ne tikai vides dienestam ir tehniskie resursi, ir arī maluzvejniekiem termokameras un droni, tāpat kā mēs viņus vaktējam, viņi vaktē mūs, vienīgais – inspektoriem uz 1000 zvejniekiem, makšķerniekiem degvielas ir tik, cik ir, bet viņiem ir katram. Ir gadījumi, kad izdodas noķert, bet mūsu klātesamība viņus atbaida," viņš teica.
VVD Kurzemes reģionālas vides pārvaldes Zvejas kontroles daļas galvenais inspektors Jānis Sprugevics uzsvēra, ka jāmaina noteikumi par sodu piemērošanu, jo zaudējuma apmērs neatbilst reālajai situācijai. Jautājums ir par administratīvo sodu vai kriminālatbildību.
"2014. gadā minimālā alga bija 320 eiro, no nākamā gada būs 700. Lai iestātos kriminālatbildība, 2014. gadā pietika, ja noķēra trīs lašus, robeža bija 2,2 laši. No 2024. gada, lai iestātos kriminālatbildība, būs vajadzīgi jau 4,8 laši," viņš lēsa.
Kopumā Latvijā no 1. līdz 24. oktobrim Valsts vides dienesta zvejas kontroles inspektori veikuši 80 pārbaudes, kuru laikā ir uzsāktas sešas administratīvā pārkāpuma lietas, no kurām četras ir par rūpnieciskās zvejas pārkāpumiem, divas par makšķerēšanas noteikumu neievērošanu. Ir izcelti 14 zvejas tīkli, trīs zivju duramie žebērkļi, divi zivju murdi, divi vēžu murdi un nēģu murds. Latvijā lašu un taimiņu ieguves lieguma periods iekšējos ūdeņos ilgs līdz 31. decembrim.
