Viņš skaidroja, ka "kreisais populisms" izpaužas tādā veidā, ka tiekot solīts valsts budžeta naudu sadalīt taisnīgāk, ieviest progresivitāti nodokļos vai "atlaist" nodokļus. "Kaut kādā veidā izdabāt trūcīgākajiem cilvēkiem," teica LPS padomnieks.
Pēc viņa teiktā, līdzīgas iezīmes pirms pašvaldību vēlēšanām bija vērojamas arī iepriekš, piemēram, labs solis izrādījies mēģinājums ieviest bezmaksas sabiedrisko transportu kādā pašvaldībā vai arī nodokļu atlaides, kam arī bijis objektīvs pamats.
Pūķis gan norādīja, ka balsstiesīgie savu izvēli pašvaldību vēlēšanās, visticamāk, izdarīs, vadoties pēc vienkāršiem un sadzīviskiem principiem.
Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvis Edgars Zalāns, norādot, ka, piemēram, pensionāri, kas līdz šim saņēmuši pašvaldības atbalstu, pievērsīs uzmanību tam, vai viņi pašvaldības labumus saņems arī nākotnē.
Finanšu eksperts Ģirts Rungainis norādīja, ka, visticamāk, pašvaldību vadība pēc vēlēšanām būtiski nemainīsies, un vietvarās turpinās valdīt "lokālās elites". "Tās izmaiņas būs ļoti marginālas," uzskata Rungainis.
Pūķis gan zināja teikt, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās nomainījās apmēram trešā daļa vietvaru vadītāju. "Ilgai sēdēšanai" pašvaldības vadībā ir arī pozitīvā puse, jo "vienā vēlēšanu periodā nekādus dižos darbus izdarīt nevar".
