Starp Valmieru un Matīšiem notriekta stirna ceļmalā gulēja trīs dienas. Sašutis par to bija Dikļu pagasta iedzīvotājs Jānis Freimanis: “Skats ir briesmīgs, smaka arī šausmīga.”
Viņaprāt, dzīvniekam no ceļmalas bija jābūt aizvāktam jau dažu stundu laikā, nevis jāļauj tam tur pūt. Par to viņš arī trīs reizes bija informējis Valsts policiju: “Policists atbildēja, ka esot jau nodevis ziņu Valsts meža dienestam un ka, acīmredzot, viņi negrib pildīt tās funkcijas, kas viņiem jāpilda.”
Valsts meža dienestā skaidro, viņu pienākums gan nav bezsaimnieku dzīvnieku līķus aizvākt un iznīcināt. Veterinārmedicīnas likumā noteikts, tas jānodrošina pašvaldībām. Dienesta darbiniekiem vien jākonstatē fakts par medījamā dzīvnieka bojāeju.
Zinot gan to, kāda ir situācija un ka dzīvnieku līķi mēdz mētāties ceļmalās, nereti Valsts meža dienesta darbinieki brīvprātīgi uzņemas to aizvākšanu, ievelkot mežā kā barību plēsējiem vai arī talkā sauc medniekus.
“Ja reiz valsts institūcijas pārstāvis ir aizbraucis uz to vietu un ja viņam ir iespēja to lietu izdarīt, tad kāpēc gan ne? Kāpēc vēl kādam jātērē laiks un degviela? Cik tas ir saimnieciski?” norāda Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības inženieris medību jautājumos Jānis Ročāns.
Tā gan nav ikdiena, tomēr uzdotais pienākums ir sava veida apgrūtinājums, piebilst Burtnieku novada domes izpilddirektors Māris Ērglis. Tā vietā, lai līgtu kādu uzņēmumu, kas ar to nodarbojas, taupības nolūkos nepatīkamais darbs uzticēts pagasta pārvalžu vadītājiem, kas saviem spēkiem vai arī ar mednieku palīdzību dzīvniekus norok.
Pašvaldības ieskatā, tam gan vajadzētu būt Valsts meža dienesta vai Pārtikas un veterinārā dienesta pienākumam, jo tā tomēr specifiska lieta. “Pēc būtības šis meža dzīvnieks, kamēr ir dzīvs un dzīvo savvaļā, ir piederīgs valstij. Brīdī, kad tas atrodas uz ceļa nedzīvā stāvoklī, tad pēkšņi pāriet pašvaldības rīcībā,” saka Ērglis.
Pārtikas un veterinārajā dienestā piebilst - tās uzdevums ir konstatēt slimības un veikt to ierobežošanu. Arī tam jau resursi nepietiekami, tāpēc vēl ar beigto dzīvnieku savākšanu nenodarbojas. Un tā kā likums jau vairākus gadus nosaka, ka tā tomēr ir pašvaldību rūpe. Sakarā ar Āfrikas cūku mēri tām jānodrošina arī beigto mežacūku likvidēšanu. Tiesa, atšķirībā par notriektajiem dzīvniekiem, šos izdevumus vismaz apmaksā valsts.
