Panorāma

NEPLP jauno LTV valdi sola nosaukt ceturtdien

Panorāma

Muzejā izveidota porcelāna leļļu izstāde

Pašvaldību savienība: jaunā reforma ir sasteigta

Pašvaldībām un ministrijai pretēji viedokļi par nepieciešamību reformēt novadus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 2 mēnešiem.

Ap 2020. gadu Latvijas kartē pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieceres novadu būs trīsreiz mazāk, taču – lielāki. Jau nākamnedēļ ministrija plāno iesniegt valdībā grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nosakot kārtību, kādā pašvaldības var apvienoties. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) ministrijas ieceri uzskata par sasteigtu.

119 pašvaldību vietā nākotnē varētu būt vairs tikai kādi 30 novadi. Lielās pilsētas, izņemot Rīgu, iekļautos novados. Piemēram, Rēzeknes pilsēta apvienotos ar Rēzeknes novadu. Ja pašlaik Liepājas pusē ir astoņas pašvaldības un katrai sava vadība, tad jaunais modelis paredz, ka vienā pašvaldībā apvienosies Liepājas, Grobiņas, Nīcas, Rucavas, Priekules, Vaiņodes, Durbes, Aizputes un Pāvilostas novads. Arī Pierīgas novadiem būs jālemj - vai apvienoties, vai pieslieties galvaspilsētai.

“Funkcionāli šis teritorijas ir ļoti saistītas, gan novadu gan pilsētu administrācijas atrodas pilsētu teritoriju iedzīvotāji izmanto darba vietas, ko piedāvā pilsēta.Vienlaikus tie ir dažādi budžeti un šobrīd, piemēram, Ogres novads liecina, ka pilsēta ar lauku teritoriju iet kopā un ir pavisam citas iespējas attīstībai,” stāsta VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze.

Pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi, saņemot 100 tūkstoš latu kompensāciju par apvienošanās izdevumiem. Iepriekš pašvaldības apvienojās, kā gribēja, tāpēc nereti teritorijas veidojušās neloģiski un pat sašķēlās divās daļās.

Ministrijas pārstāve stāsta, ka ir analizēts, kādas ir priekšrocības lielākiem novadiem. “Mēs redzam ka resursu pieejamība ir uzlabojusies, gan budžeti ir pieauguši. Un lielos novados tie ir lielāki, gan investīciju piesaistes iespējas ir uzlabojušās, daudzi novadi norādījuši, ka ES fondus var atļauties pirms reformas,” saka Raugze.

Ministrijas plānu gan asi kritizē LPS. Jaunas reformas taisīt ir pārsteidzīgi, jo nav izanalizēta iepriekšējo reformu ietekme, norāda LPS priekšsēža padomnieks Māris Pūķis.

“Vajadzīgi divi periodi, lai varētu pārliecināties, vai tas izmērs ir derīgs vai nav. To teicām jau no paša sākuma, - rokas nost no jaunas reformas līdz 2020.gadam, lai varētu apskatīties un izvērtēt, vai vaina ir kādā neveiksmīgi ievēlētā priekšsēdētājā vai tiešām, ka pašvaldība nav spējīga attīstīties,” norāda Pūķis.

Viņš arī saka, ka VARAM iecere novedīšot pie tā, ka Latvijas lauki kļūs vēl tukšāki. “Ja esošo 119 pašvaldību vietā izveidosies 21 pašvaldība, tad darba vietas būs 21 vietā. Un tad ir jautājums, vai cilvēki var [tur] nokļūt. Cilvēki nekur nevarēs nokļūt, kamēr nebūt labi ceļi un nebūs transports. Tā nokļūt nevarēs .. tad jaunajām ģimenēm daudz vieglāk būs nopirkt biļetes uz Ryanair un aizlidot, nekā dzīvot tur, kur viņas ir. Tas ir ļoti bezatbildīgs pasākums,” brīdina Pūķis.

VARAM gan pārmetumus noraida, un Raugzne saka, ka darba vietas neietekmēs pašvaldību skaits, bet lielākas pašvaldības palīdzēs darbā ar investoriem apgūt projektus, kā arī sakārtot infrastruktūru, kas ir vajadzīga uzņēmējiem.

Kā secinājusi ministrija, trešā daļa no visiem novadiem jeb 36 novadi ir mazās pašvaldības ar salīdzinoši nelielu iedzīvotāju skaitu. Daudzām no tām ieņēmumi ir mazi, bet administratīvie izdevumi - pārāk lieli.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti