Pēdējos 50 gados pašnāvību skaits pasaulē pieaudzis dramatiski - par 60%. Pasaules veselības organizācijas dati liecina, ka Latvija līdzās citām Austrumeiropas valstīm ierindojas pašnāvnieku skaita augšgalā. Lai gan kopš 1990.gadu sākuma pašnāvību skaits Latvijā sarucis uz pusi, tas joprojām vērtējams kā augsts un krīzes gados tikai pieaudzis, atzīst Slimību profilakses un kontroles centra garīgās veselības eksperts Toms Pulmanis. „Vairums cilvēku, kas nolēmuši izdarīt pašnāvību, no vienas puses vēlas mirt, bet no otras - dzīvot. Tāpēc vērība un uzklausīšana īstajā brīdī var glābt dzīvības," saka Pulmanis.
Pašnāvību iemesli ir ļoti dažādi - smagas slimības, traumatiska pieredze, zaudējumi. Pašnāvību skaitam ir saistība arī ar bezdarbu, tāpēc likumsakarīgi biežāk pašnāvības izdara ārpus pilsētām, visvairāk - Latgales pusē. Zīmīgi, ka vīriešu vidū pašnāvību ir piecas reizes biežāk nekā starp sievietēm. Psihiatrs un Nacionālā veselības dienesta vadītājs Māris Taube to skaidro ar valdošo izpratni par vīrieša lomu, biežāku grādīgā lietošanu un neprasmi izrunāties. „Ja sievietes to mazliet labāk var pārdzīvot, tad Latvijas vīrietis spēka gados klusībā pārdzīvo par savām neveiksmēm, varbūt iedzer un beigu beigās klusībā izdara pašnāvību diezgan drošā veidā – pakaroties," norāda Taube.
Psihiatrs uzsver - galvenais ir laikus pamanīt izmaiņas līdzcilvēka uzvedībā, jo lēmums par pašnāvību parasti nav spontāns. „Cilvēks tajā posmā vēl meklē palīdzību, varbūt sāk runāt par dzīves un nāves jēgu, sāk kārtot savus dokumentus, raksta testamentu, kārto finanšu saistības - viņš gatavojas. Tādā veidā viņš arī pievērš sev uzmanību, un ja tuvinieki vai labs ģimenes ārsts, speciālists to pamana, tad viņš vēl ir gatavs šo lēmumu mainīt. Ja cilvēks jau ir nolēmis, tad gan bieži vien ir grūti viņu no tā vairs atrunāt,” situāciju skaidro Taube.
Bezmaksas palīdzību krīzes situācijā var saņemt pie psihiatra, taču Nacionālā veselības dienesta vadītājs atzīst - valstij trūkst naudas informācijas kampaņām un krīzes tālruņa atbalstam. Uzticības tālruņa lielo nozīmi apliecina arī krīžu centra „Skalbes” psiholoģes Marijas Ābeltiņas teiktais.
„Pētījumi rāda, ka tikai saruna par šo sāpīgo tēmu par 30% samazina risku, ka cilvēks vispār izdarīs pašnāvību. Ir grūti runāt par šādām tēmām, tāpēc mums ir apmācīti speciāli konsultanti, kas ir sagatavoti šādai sarunai. Un tas, ka ir cilvēks, ar ko padalīties šajos smagajos pārdzīvojumos, jau pats par sevi nes atvieglojumu un iespēju, ka cilvēks nomierinās un varbūt pēkšņi ierauga izeju,” norāda Ābeltiņa.
Izrunāties ar speciālistu var arī klātienē vai anonīmi internetā, bet speciāliste vēlreiz atgādina - pats galvenais ir savas problēmas neturēt pie sevis.
