Rīta Panorāma

Dzirnavu ielā izcēlies ugunsgrēks neapdzīvotā ēkā

Rīta Panorāma

Intervija ar veselības ministri Ilzi Viņķeli

Intervija ar Inu Strazdiņu par ārlietu aktualitātēm

«Pasaules panorāma» prognozē. TOP3 notikumi – ES amati, saspīlējums Gruzijā un jaunas sankcijas Irānai

Eiropas Savienības (ES) līderi arvien nevar vienoties par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju un atkal tiksies samitā. Savukārt pieaug Krievijas un Gruzijas saspīlējums.

Cīņas par amatiem

Eiropas Savienības līderi vēl pirms Jāņiem tikās samitā Briselē, lai vienotos par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju un citiem augstajiem amatiem, taču tas neizdevās. Būs otrs mēģinājums – svētdien, 30. jūnijā. ES līderi mēģinās vienoties par nākamo Eiropas Komisijas vadītāju, kurš nomainīs Žanu Klodu Junkeru. Sarunas ir arī par citiem amatiem, proti, kurš būs nākamais Eiropadomes vadītājs pēc Donalda Tuska, arī augstais pārstāvis ārlietās un Eiropas Parlamenta prezidents.

Eiropas Komisijas prezidentu saskaņā ar Eiropas Savienības likumiem izraugās ES dalībvalstu vadītāji un pēc tam to apstiprina Eiropas Parlaments. Starp abām pusēm ir domstarpības – Eiropas Parlaments uzskata, ka par Komisijas līderi ir jākļūst vēlēšanās uzvarējušās partijas kandidātam, taču valstu vadītāji, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons domā citādāk.

Uz augstajiem amatiem ir virkne kandidātu – Eiropas Tautas partijas frakcijas vadītājs Manfrēds Vēbers, Nīderlandes premjerministrs Marks Rute, „Brexit” sarunvedis Mišels Barnjē, arī Lietuvas bijusī prezidente Daļa Grībauskaite un vēl citi.

Gruzijā turpinās protesti

Saspringta situācija Gruzijā, kur jau vairākas dienas turpinās protesti un pieaudzis saspīlējums ar Krieviju.

Protesti Tbilisi sākās ceturtdien pēc tam, kad reliģiskiem un politiskiem jautājumiem veltītās sanāksmes vadību Gruzijas parlamenta  plenārsēžu zālē pārņēma Krievijas Valsts domes delegācijas pārstāvis. Deputāts komunists Sergejs Gavrilovs sēdās parlamenta spīkera vietā un uzstājās Starpparlamentārās sapulces par pareizticību ikgadējā sanāksmē. Šī starpparlamentārā sapulce ir forums, kurā piedalās parlamentu deputāti no valstīm, kur galvenā reliģija ir pareizticība.

Tas radīja milzu sašutumu sabiedrībā, kas joprojām atceras 2008.gada īso, bet asiņaino karu pret Krieviju par separātiskajām Abhāzijas un Dienvidosetijas republikām. Gavrilovs ir atbalstījis Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, kuru atzinusi tikai Krievija un vēl dažas valstis. Viņš ir arī daudzu gruzīnu nicinātā Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājs.

Gruzijas parlamenta spīkers atkāpās no amata, bet ielās jau vairākas dienas ir protesti, kuros pieprasa ārkārtas vēlēšanas un iekšlietu ministra atkāpšanos no amata pēc tam, kad policija ar varu vērsās pret protestētājiem.

Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir izdevis dekrētu liegt aviokompānijām lidojumus uz Gruziju un ir devis rīkojumu amatpersonām palīdzēt pilsoņiem atgriezties mājās. Krievija ir liegusi vīna importu. Gruzijas žurnālisti arī sociālās saziņas vietnēs raksta, ka tā ir Krievijas šantāža un melu kampaņa, lai saasinātu situāciju un kaitētu Gruzijas tūrismam.

Savukārt, cenšoties nomierināt protestētājus, Gruzijas valdošās partijas "Gruzīnu sapnis" līderis Bidzina Ivanišvili ir apsolījis, ka tiks veikta parlamenta vēlēšanu reforma un ka nākamgad paredzētās parlamenta vēlēšanas pilnībā notiks pēc proporcionālās sistēmas, kas ir viena no galvenajām protestētāju prasībām. Viņš ari solījis, ka nebūs nekādas barjeras iekļūšanai parlamentā. Pašlaik partiju sarakstiem ir jāpārvar 5% barjera.

Jaunas sankcijas Irānai

ASV prezidents Donalds Tramps ir parakstīja rīkojumu par jaunu sankciju noteikšanu pret Irānu. Sankcijas būs vērstas pret Irānas augstāko līderi ajatollu Ali Hameneji, viņam tuvāko amatpersonu loku, gaisa spēku komandieri, vairākiem Revolūcijas gvardes komandieriem un ārlietu ministru Džavadu Zarifu. Sankcijas liegs viņiem piekļuvi finanšu līdzekļiem, kas atrodas ASV jurisdikcijā. Sankcijas bloķēšot līdzekļus miljardiem dolāru vērtībā.

Pirms rīkojuma parakstīšanas Tramps teica: "Šie pasākumi ir spēcīga un proporcionāla atbilde uz Irānas aizvien provokatīvāko rīcību. [..] Mēs turpināsim palielināt spiedienu uz Teherānu, līdz režīms atteiksies no savas bīstamās rīcības un centieniem, tostarp mēģinājumiem iegūt kodolieročus, palielinātas urāna bagātināšanas, ballistisko raķešu attīstīšanas, iesaistīšanās terorismā un tā atbalstīšanas konfliktu kurināšanas ārvalstīs un kareivīgās rīcības, kas vērsta pret Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem."

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti