Sadaļas Sadaļas

Partiju debatēs skolu pilnīgu pāreju uz mācībām latviski no 2018.gada atbalsta tikai NA

Lai gan esošās koalīcijas līgumā kā viens no mērķiem minēta pāreja pilnībā uz mācībām latviešu valodā 2018.gadā, tomēr priekšvēlēšanu debatēs to atbalsta tikai Nacionālā apvienība (NA). Savukārt citu partiju pārstāvji norāda, ka šo jautājumu nedrīkst risināt piespiedkārtā, bet jāmudina uz pakāpenisku pāreju.

„Humanitārus jautājumus nevajag risināta ar administratīviem līdzekļiem,” uzsver Zaļo un Zemnieku savienības deleģētais premjera kandidāts Aivars Lembergs. Kamēr nebija mēģinājumu krievu skolas piespiest pilnībā pāriet uz mācībām latviešu valodā, vecāki aizvien mazāk izvēlējās šīs skolas. Taču administratīvi lēmumi attiecībā uz mācību valodu skolās mudināja vecākus tās aizstāvēt, jo pārejai nav gatavi ne mācību līdzekļi, ne skolotāji, ne skolēni, skaidroja Lembergs. Viņa ieskatā, mācību valodas jautājums skolās ir risināms brīvprātīgi.

„Saskaņas” līderis Nils Ušakovs uzskata, ka esošā sistēma, kas pārdzīvoja smagu, neviennozīmīgi vērtētu reformu, strādā ļoti labi. Viņa ieskatā, pašlaik problēma ar latviešu valodu krievu skolās ir izdomāta, jo bērni labi runā latviski. Problēmas drīzāk esot ar eksakto mācību priekšmetu mācīšanu.

Arī pašreizējā valdības vadītāja Laimdota Straujuma (Vienotība) neuzstāj uz mācībām pilnībā latviešu valodā, jo uzskata – mums ir Izglītības likums, kas jau strādā. Viņa skaidro, ka tajā apredzēti četri modeļi mazākumtautību skolām, kuru katra skola var izvēlēties. Skolas būtu jāmotivē soli pa solim pāriet uz modeli ar lielāku latviešu valodas īpatsvaru. Tam būtu vajadzīgi metodiskie materiāli skolām un pedagogu profesionālā sagatavotība. „Nav vajadzīgs mainīt izglītības likumu, mums jāiet soli pa solim. Un jāskatās, kā uzlabot šos četrus modeļus, lai krievu un minoritāšu skolas pieņem to modeli, kur ir lielāks latviešu valodas īpatsvars,” skaidro Straujuma.

Arī Inguna Sudraba kā partijas „No sirds Latvijai” līdere pauž, ka jābūt individuālai pieejai skolu pārejā uz mācībām valsts valodā un to nevar darīt ar administratīvajām metodēm, jo tas rada pretestību.

Krietni atšķirīgu viedokli pauž Nacionālās apvienības premjera kandidāts Roberts Zīle: „Cik ilgi mēs varam dzīvot ar pēcpadomju mantojumu? 2018.gadā mēs būsim 27 gadus kopš neatkarības atgūšanas, vairāk nekā viena paaudze. Tāpēc ir svarīgi pakāpeniski pāriet, bez liekām emocijām.”

Jau vēstīts, ka koalīcijas līgumā ierakstīta apņemšanās pāriet uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās mazākumtautību skolās līdz 2018. gada 1. septembrim. Tomēr tas raisījis mazākumtautību skolu iebildumus. Septembrī Latvijas Televīzijas priekšvēlēšanu debatēs starp deputātu kandidātiem izvērtās karstas diskusijas par pāreju uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās līdz 2018. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt