Saeimas deputāta kandidāts Guntis Belēvičs (Zaļo un Zemnieku savienība) rosināja reformu pabeigt 12 gadu laikā, sākot to jau bērnudārzā.
„Mazi bērni nedalās latviešos un krievos, viņi dalās puikās un meitenēs. Ejot kopā latviešu bērnudārzā, pēc tam viņi kopā varētu iet 1.klasē, un 12 gadu laikā reforma būtu pabeigta. Nav pareizi latviešu bērnus laist latviešu skolās un krievu bērnus – krievu skolās un krievu skolās palielināt latviešu valodas īpatsvaru. Bērnudārzā visi mācās latviešu valodā,” skaidroja Belēvičs.
Uz to asi atbildēja Latvijas Krievu savienības pārstāvis Miroslavs Mitrofanovs: „Ja mēs esam pret to, tad uzspļaut uz mūsu viedokli pilnīgi, ja? Jūs pieteicāt karu mums, kā mēs varam atbildēt jums?”
Viņš uzsvēra, ka krievu kopiena ir pret šādu reformu un tas visiem ir zināms.
Savukārt Belēvičs mierināja politiķi, ka mazākumtautību skolas jau netiks likvidētas. „Būs atsevišķas krievu skolas, tādiem cilvēkiem, kas ir tādās krasās pozīcijās kā Mitrofanova kungs,” piebilda Belēvičs.
Ja līdz 5.klasei bērniem būs jāmācās jau trīs valodas, Mitrofanovam nebūšot iemesla karot, uzskata Ainārs Šlesers („Vienoti Latvijai”). „Mitrofanova kungs šajā gadījumā ir palicis viens, bet nepiesakiet karu, jo karš nav labākais risinājums,” viņš piebilda.
Šlesers piedāvāja visiem bērniem līdz 5.klasei apgūt trīs valodas, bet līdz 9.klasei – vēl vienu papildu valodu.
„Bērniem ir jāzina pēc iespējas vairāk valodu. Vislabākais, ja varētu sākt mācīties jau bērnudārzā. Nav jāvēršas pret krievu valodu, jo ir cita problēma - latvieši nerunā krievu valodā, un līdz ar to nav konkurētspējīgi darba tirgū,” uzsvēra Šlesers.
Arī Inguna Sudraba („No sirds Latvijai”) uzskata, ka bērnudārzos ir jāmācās abas valodas un 1.klasē bērns to jau māk, bet 2020./2021.mācību gadā visiem gala eksāmeni ir jākārto valsts valodā.
Tāpat Nacionālās apvienības pārstāve Dace Melbārde norādīja, ka eksāmeniem jābūt latviešu valodā, bet mazākumtautību skolās jānodrošina integrēta mācību pieeja.
„Ir jāvēršas pret skolotājiem un dažām nevalstiskajām organizācijām, kas šeit apzināti īsteno Krievijas tautiešu politiku un dara to skolās, veicinot šķeltniecību. Valsts apmaksātās skolās nav pieļaujama citas valsts ideoloģijas īstenošana,” asi izteicās Melbārde.
Viņasprāt, 2018.gads ir reāls mērķis, kad pāriet uz mācībām latviešu valodā mazākumtautību skolās. Melbārde neuzskata, ka tādējādi Nacionālā apvienība kurina naidu.
Savukārt Juris Pūce („Latvijas attīstībai”) apgalvojumu par 2018.gadu un skolu likvidāciju uzskata par pilnīgu neprātu un bezatbildību no koalīcijas puses.
Jau vēstīts, ka koalīcijas līgumā ierakstīta apņemšanās pāriet uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās mazākumtautību skolās līdz 2018.gada 1.septembrim.
