Noteikumu projekti ir līdz šim neatbilstoši interpretēti mediju telpā, ir jāskata visu trīs Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu pakete vienkopus - tā uzsver Pārresoru koordinācijas centrs. Pārpratumu raisījis kāds punkts MK 872.noteikumos. Tas vēsta, ka pasažieri, kas bauda simt procentu atlaidi sabiedriskajā transportā, biļeti iegādāsies par pilnu maksu un braukšanas izdevumus šo noteikumu noteiktā kārtībā kompensēs Satiksmes ministrija no valsts budžeta.
„Un, protams, ja tos traktē, izlasot tikai vienu punktu un MK noteikumu grozījumus pēc būtības, tad var tā iztulkot,” atzīst Valters Bolēvics no Pārresoru koordinācijas centra. Taču viņš uzsver, ka šie noteikumi jāskata kontekstā ar citiem. Viņš apstiprina, ka arī turpmāk pasažieri, kuriem ir simt procentu atlaide sabiedriskajā transportā, nemaksās par braucienu no savas naudas.
„Tā ir atvērta tipa sistēma, elektroniska personas identificēšana. Personai, atvieglojumu saņēmējam, nav par savu naudu jāpērk šī biļete. Tā ir vienkārša elektroniska sistēma, lai uzskaitītu un izskaustu riskus, kad pats pārvadātājs nospiež tā saucamo nulles biļeti,” skaidro Bolēvics.
Tiesa, Labklājības ministrija, kura arī Pārresoru koordinācijas centra organizētajā darba grupā strādāja pie izmaiņām valdības noteikumos, pastāv uz nepārprotamu noteikumu redakciju. „Nav skaidri noteikts, līdz ar to rodas pārpratums, ka cilvēkam jābūt līdzi naudai. Normatīvajos aktos skaidri un gaiši jāpasaka - lai saņemtu sabiedriskā transporta pakalpojumu, nav līdzi jābūt naudai uz kartes,” norāda Labklājības ministrijas pārstāve Kristīne Pūre.
Ministrijā uzsver, ka jaunā sistēma nedrīkst radīt nekādus zaudējumus cilvēkiem, kuriem pienākas atvieglojumi, proti, bāreņiem, politiski represētajiem, invalīdiem.
„Labklājības ministrija, piedaloties Pārresoru koordinācijas darba grupā, vairākkārt ir uzsvērusi, ka pasažieru uzskaites un identificēšanas sistēmas maiņa nedrīkst radīt papildu izdevumus un apgrūtinājumus personām, kurām ir tiesības uz atvieglojumiem sabiedriskā transporta izmantošanā,” saka Pūre. Labklājības ministrijas pārstāve arī piebilst, ka, ieviešot elektronisko karšu sistēmu, cilvēkiem nevajadzētu būt nekādiem izdevumiem.
Par jauno sistēmu pagaidām gan nav bijušas nekādas diskusijas ar nevalstiskajām organizācijām, kas pārstāv cilvēkus, uz kuriem tā attieksies. „Man liekas, tas ir viens no lielākajiem mīnusiem, jo satraukums ir ļoti liels un zvani no organizācijām ir daudz, kas prasa, kas un kāpēc tā ir noticis, ” stāsta Iveta Neimane no pacientu organizācijas "Sustento".
Tagad atklājies, ka līdzmaksājuma nebūs, bet ir neskaidri jautājumi. „Kas tās ir par kartēm, vai cilvēkiem būs atkal kāda jauna karte, kā cilvēki to saņems, vai tas nebūs papildu izdevums cilvēkiem, vai tas būs ērti? Jo galvenais, mūsuprāt, ka tas nedrīkst būt nekāds pēcmaksājums, ka cilvēks samaksā par biļetēm un pēc tam kaut kad kaut kā saņem atpakaļ," saka Neimane.
Neimane uzsver, ka galvenais risks - šiem atvieglojumu saņēmējiem trūks naudas, lai samaksātu.
Arī Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais uzskata, ka normatīvajos aktos nedrīkst būt nekādas interpretācijas iespējas: „Bet mani vispār uztrauc šī situācija, debates par šo jautājumu. Latvija ir pilna ar ierēdņiem, nepārslogotiem, un tiešām man negribas ticēt, ka šis nejaušais formulējums - ja viņi tagad tā saka, ka neizdevies formulējums ir nejaušs. Es nedomāju. Man liekas, ka tā drīzāk ir kārtējā putra, ko gribam ievārīt, bruģējam ceļu uz neskaidrību, uz dažādas interpretācijas iespējām.”
Gunārs Resnais arī norāda uz robiem līdzšinējā sistēmā. Piemēram, esot zināmi gadījumi, kad politiski represētais, kurš par brīvu vai ar atlaidi brauc maršrutā, bet pārvadātājs viņam izsit biļeti visa maršruta garumā, nevis tikai nepieciešamajā posmā. Tādā veidā pārvadātāji pelna, bet valsts cieš zaudējumus. Un risinājumi jāmeklē, kā pareizi uzskaitīt.
Bolēvics arī uzskaita līdzšinējā sistēmā identificētās problēmas: „Šobrīd nav nodrošināta konkrētas personas identificēšana biļešu pārdošanas brīdī, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējs, respektīvi, pārvadātājs ir iesaistīts atvieglojuma nodrošināšanas procesā. Līdz ar to pārvadātājs nenodrošina uzskaiti, ka atbilstoši sniegtajam transporta pakalpojumam biļete ir pārdota konkrētai personai. Pastāv iespējami riski par interešu konfliktu.”
Pagājušajā nedēļā šis priekšlikums tika uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē, līdz 20.maijam notiek saskaņošana, pirms to sūtīs uz valdību.
