Viens no galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem pilsētās mēdz būt individuālā apkure – kurināmā degšanas procesā izdalās kaitīgas vielas. Īpaši kaitīgi ir malkas krāšņu radītie dūmi, jo tajos atrodamas smalkas daļiņas, kuras var ietekmēt elpceļu veselību. Lai gaisa kvalitāti uzlabotu, iedzīvotājiem ieteicams pāriet uz kādu videi draudzīgāku apkures veidu, piemēram, granulu katlu, kuram veikta dūmgāzu attīrīšana.
Rīgā individuālā apkure veido trešdaļu no visām emisijām.
Konkrēts malkas krāšņu skaits galvaspilsētā pašlaik nav zināms, taču visvairāk ēku, kur nav pieejami centralizētie siltumtīkli, ir Rīgas Ziemeļu daļā un nomalēs.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko norādīja, ka līdz šim nav pieejama statistika par to, cik un kāda veida individuālās apkures iekārtas pilsētā ir.
“Tieši tāpēc tiek izstrādāti jaunie saistošie noteikumi, kuri ir jau sagatavoti un nodoti izskatīšanai Rīgas domē. Un tajos ir paredzēts, ka, ja dome nobalsos, tad, sākot ar nākamo gadu, ir jāreģistrē apkures iekārtas,” pauda Mutjanko.
Iedzīvotājiem būs jāziņo par to, kāds apkures veids katrā īpašumā tiek izmantots un kādiem mērķiem tas pielietots – vai tikai īpašuma apsildīšanai vai arī siltā ūdens ieguvei.
Domē skaidroja, ka daļa iedzīvotāju ik gadu izvēlas mainīt apkures veidu – pērn tie bija 250 dzīvokļu īpašnieki un 300 māju īpašnieki. Šis cilvēku skaits ik gadu esot nemainīgs.
Domājot par tīrāku gaisu un zaļāku vidi, valsts plānos ir pēc iespējas vairāk mājokļu pieslēgt centralizētajai apkures sistēmai vietās, kur tas ir iespējams.
Pašlaik gan ne valsts, ne pašvaldības līmenī nav nekāda finansiāla atbalsta iedzīvotājiem, lai šo pāreju varētu atļauties.
“Šajā sakarā tiek plānoti Eiropas Savienības investīciju līdzekļi laika periodā līdz 2027. gadam. Tas tiks piesaistīts prioritāri neefektīvo malkas [krāšņu nomaiņai], un dažviet Latvijā izmanto arī ogles, bet ļoti nelielos apjomos. Tātad, nomainot šādas apkures krāsnis pret ekodizaina krāsnīm, atbilstošiem katliem vai citām tehnoloģijām. Investīcijas pašlaik ir plānotas pilsētās, kurās ir konstatēta gaisa kvalitātes problēma,” skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere.
Proti, Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Rēzeknē malkas krāsnis ir jau saskaitītas – kopā pilsētā tādas ir ap tūkstoti saimniecību. Šobrīd notiek dokumentu izstrāde un saskaņošana ar Eiropas Komisiju. Atbalsts krāšņu nomaiņai varētu būt pieejams šā gada otrajā pusē. Ar dzīvokļu un māju īpašniekiem par šo iespēju, visticamāk, sazināsies pašvaldības.
Tomēr nav noslēpums, ka cilvēki nereti izvēlas malkas apkuri, jo tā ir izdevīgāka. Īpaši šobrīd, kad apkures cenas ir krietni pieaugušas. Tomēr Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītāja Ina Bērziņa-Veita neuzskata, ka cenu pieaugums ietekmēs pāreju uz dabai draudzīgāku apkures veidu.
“Katram no mums ir jādomā ne tikai par to, ar ko mēs kurinām, bet arī kā mēs kurinām un kā mēs patērējam siltumenerģiju. Paskatāmies arī uz mūsu māju – cik energoefektīva tā ir. Ņemot vērā to, ka ir pieejami Eiropas līdzekļi, kas ļaus pārskatīt un investēt jaunā apkures sistēmā, kā arī norenovēt un izolēt savu māju. Tas ir ļoti būtiski,” pauda Bērziņa-Veita.
Lai veicinātu šo pārejas procesu, galvaspilsētā pieņemti jauni saistošie noteikumi, kuri ierobežos gāzes un biokurināmā izmantošanu.
Domē skaidroja, ka tas neietekmēs cilvēkus, kuriem nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas. Galvenās izmaiņās, kas paredzētas – uzstādīta prasība jaunām ēkām pēc iespējas pieslēgties centralizētajam siltumtīklam, kā arī pēc 2025. gada vairs netiks izsniegtas atļaujas jaunai gāzes iekārtu uzstādīšanai.
