Euranet Plus

Eiropas lietu komisijas vadītāja Vita Tērauda par "Brexit", ES budžetu, komisijas darbību

Euranet Plus

Afganistāna miera un attīstības atbalstam no ES saņems pusmiljardu eiro

Paredzamā mūža ilguma ziņā Latvija ierindojas Eiropas valstu lejasgalā

Paredzamā mūža ilguma ziņā Latvija ierindojas Eiropas valstu lejasgalā

Septiņu gadu laikā Eiropas iedzīvotāju vidējais paredzamais mūža ilgums ir samazinājies – tam par iemeslu ir gan iedzīvotāju kaitīgie ieradumi un dzīvesveids, gan sociālekonomiskās atšķirības, gan veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība. Tas secināts nesen publiskotajā Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas kopīgajā pārskatā par veselību. Latvija līdz ar kaimiņvalsti Lietuvu, kā arī Bulgāriju un Rumāniju ierindota starp tām valstīm, kur iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums ir visīsākais. Latvijas jaundzimušo paredzamais mūža ilgums ir 74,8 gadi, kamēr vidēji Eiropas Savienībā tas ir 80,6 gadi.

Salīdzinoši augsts 65 gadu vecumu jau sasniegušu iedzīvotāju īpatsvars, otrais zemākais veselības aprūpes nozares finansējums visā Eiropas Savienībā (ES), maz ārstu un medmāsu, augstāki infekcijas slimību izplatības rādītāji, kaitīgie ieradumi un liekais svars. Šie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ svaigākajā Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā Latvija ierindota starp tām Eiropas valstīm, kurās paredzamais iedzīvotāju mūža ilgums ir īsāks par vidējo. Lūgta komentēt šos secinājumus, veselības ministre Anda Čakša par galveno iemeslu sauc ilgstošo naudas trūkumu nozarei:

„Tas periods, par kuru runā OECD, ir solis atpakaļ.

Veselības rādītāji mums dos mums rezultātu pēc pieciem, pat desmit gadiem. Tāpēc jau ir tik svarīgi investēt veselībā, jo rādītāji uzlabojas tikai ilgstošā laika periodā.

Viens piemērs. Ja mēs paskatāmies uz to pašu onkoloģiju. 2016. gada beigās mēs sākām „zaļo koridoru”. Viss 2017. un 2018. gads mums iet „zaļā koridora” zīmē. Tikai tagad mēs redzam, ka procenti sāk mainīties attiecībā uz agrīno diagnostiku.”

Ziņojumā izmantotie dati, kas liecina, ka valsts budžeta finansējums veselības aprūpei nesasniedz pat 40% no ES vidējā rādītāja, nāk no 2015. gada. Pēdējos gados tieši veselības aprūpes nozarei piešķirts būtisks papildu finansējums, tomēr Čakša atzīst, ka diez vai tas nozīmē, ka Latvija vairs neierindosies kaunpilnajā otrajā vietā no beigām:

„Igaunijā ir divas reizes lielāks veselības aprūpes finansējums nekā pie mums. Tāpēc jau mēs esam otrie pēc Rumānijas. Šobrīd, ja katru gadu pieaug izdevumi, kas saistīti gan ar populācijas novecošanu, gan ar to, ka ienāk jaunas tehnoloģijas, kas ir attiecīgi dārgākas, visas valstis liek klāt. Tāpēc mums iznāk likt klāt ar lielāku soli, lai tās noķertu. Svarīgi ir, lai finansējums nozarei turpinātu nākt klāt gan algām, gan pakalpojumiem.”

Diskusijās par veselības aprūpei atvēlēto naudu ne reizi vien izskanējusi atziņa, ka šos līdzekļus varētu tērēt arī efektīvāk. Ziņojums liecina, ka šī nav tikai Latvijas problēma.

Aptuveni piektdaļa no veselības aprūpei atvēlētās naudas Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek iztērēta neefektīvi.

„Tomēr mums jābūt ļoti piesardzīgiem. Es nebūt neaicinu samazināt izdevumus veselības aprūpei. Gluži pretēji. Mēs esam secinājuši, ka, gudrāk pārdalot šos neefektīvos izdevumus, varētu atrisināt daudzas steidzamas veselības aprūpes problēmas Eiropā. Piemēram, nepieciešamās investīcijas primārajā veselības aprūpē un profilaksē, izvairoties no laboratoriskajām pārbaudēm klīnikās un tamlīdzīgi,'' uzsver veselības un pārtikas drošības komisārs Vītenis Andrjukaitis.

Ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta arī dažādu sociālekonomisko faktoru, piemēram, izglītības un ienākumu ietekmei uz paredzamo mūža ilgumu.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti