Līdz šim ar pārtikas sagādi un maltītes pagatavošanu Ieslodzījuma vietu pārvalde cietumos tikusi galā pati. Ik gadu rīkoja simtiem tūkstošu eiro vērtus pārtikas produktu iepirkumus un algoja pašus cietumniekus vai cilvēkus no malas ēdiena pagatavošanai. Šogad Ieslodzījuma vietu pārvalde šo funkciju nolēmusi uzticēt uzņēmējiem.
„Vēlamies nodarboties ar to, ko cietuma sistēmai būtu jānodarbojas – ar kvalitatīva soda izpildi, ar saturiskie jautājumiem, nevis tikai un vienīgi jāskatās uz infrastruktūru un saimnieciskām lietām,” norāda Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.
„Ja šis pilotprojekts patiešām izdotos, tad mēs palaižam šo ārpakalpojumu citiem cietumiem, un tas atbrīvotu pārvaldi no pārtikas produktu centralizētas piegādes. Tad nebūtu stāsts, ka maize tāda un vēl kaut kas ne tāds. Mēs vienkārši noņemam sev šo slogu (..),” ideju pamato Spure.
Tādēļ Ieslodzījuma vietu pārvalde atklātā konkursā vispirms aicināja uzņēmējus, kas būtu gatavi barot 1300 Rīgas centrālcietumā un 200 Liepājas cietumā ieslodzītos. Līgumu solīts slēgt uz gadu, turklāt ar iespēju sadarbību pagarināt. Iepirkumam atsaucās divas firmas un viena trīs uzņēmumu apvienība, kurā ietilpst firmas «Regat», «Dofa» un «Malta L». Par uzvarētāju pārvalde atzina apvienību. Tā Rīgas centrālcietumā katram cietumniekam maltīti gatava pagatavot par 54 centiem. Kopējā līguma summa uz gadu – 930 000 eiro.
Konkurenti no firmas «Aleks un V» uzskata, ka 1 eiro un 61 cents par trim ēdienreizēm dienā ir neadekvāti zema cena.
Iepirkumu uzraudzības birojā, skatot sūdzību, firmas «Aleks un V» pārstāve Linda Cietniece diskutēja ar Viktoru Kārkliņu no Ieslodzījuma vietu pārvaldes. Cietniece norādīja, ka cena kādu piedāvā pārvalde nav reāla pret prasībām, kādas vēlas pārvalde.
Ieslodzījuma vietu pārvalde slavē un aizstāv trīs firmu apvienību, no kuras viens uzņēmums nodarbojies jau 20 gadus ar cietumu apgādi. Šī firmu kompānija gan pēkšņi atteikusies strādāt arī Liepājas cietumā, tāpēc pārvalde tur meklēs citu ēdinātāju. Taču konkurentu bažas raisa apņemšanās par tik zemu cenu nodrošināt, ka centrālcietumā 90% ēdiena būs bioloģiskas izcelsmes. Turklāt cietuma virtuvē jāmaina iekārtas un veicams remonts.
Tā saukto zaļo iepirkumu neticami zemo cenu piedāvājumu riskus min arī Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja Dace Gaile. „Pirmais un galvenais risks pasūtītājam ir nesaņemt atbilstošu kvalitāti. Mēs labi saprotam, ka pretendentam nauda ir jādabū. Tātad, jautājums ir tāds – vai pasūtītājs sēdēs uz skausta un drausmīgi pretendentu kontrolēs un būs gatavs lauzt līgumu. Diemžēl arī šeit pasūtītajam ne vienmēr pietiek gribas un stingras nostājas, ka šie līgumi tiek lauzti un pretendenti tiek sodīti, vairāk tos neņemot iepirkumā. Pasūtītajam ir problēmas – ko tad es tagad darīšu un tā nu mēs labprātīgi ar viņiem mokāmies, ik pa laikam uzliekot kādu soda naudu,” saka Gaile.
Otrs risks ir konkurences kropļošana, jo godprātīgi uzņēmēji konkursā paliek aiz svītras. Turklāt cietumi var palikt bez pārtikas vispār.
Uzņēmēju strīdu iepirkumu izšķirs nākamajā nedēļā.
