Vairāk nekā 400 neapzīmogotas aploksnes izsniegtas 144. vēlēšanu iecirknī Puškina licejā, kā arī vairāk par 200 neapzīmogotām aploksnēm konstatētas vēlēšanu iecirknī Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā.
Kā LTV raidījumam “Panorāma” skaidro Juris Kokins, aizrādījums izteikts par darba instrukcijas neievērošanu un paviršību. Viņš arī skaidroja iespējamos iemeslus šādai situācijai: “Tur ir dažādi apstākļi, kāpēc tas ir noticis. Pirmkārt, tas ir laika resurss. Otrkārt, vienā no iecirkņiem atveda zīmodziņus ar tādu tekstu, ka tie ir zīmogi iepriekšējai balsošanai. Komisijas vadītāja laikam saprata, ka ir jāapzīmogo tikai ar to zīmogu, bet tas ir spiedogs, nevis zīmogs.”
Komisijas vadītāja esot uzdevusi komisijas locekļiem to darīt, bet nepārbaudīja, vai ir abus zīmogus uzlikuši. “Tas tajā laikā un darba organizēšanas procesā tika palaists garām,” sacīja Kokins.
KONTEKSTS:
Rīgas vēlēšanu iecirknī Puškina licejā atklātas 419 neapzīmogotas balsošanas aploksnes, kuras nevar ieskaitīt vēlēšanu rezultātos. Savukārt Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā šādas aploksnes bijušas 208. Neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes un tajās esošās vēlēšanu zīmes nolemts atzīt par nederīgām.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) abos gadījumos jau lēmusi lūgt Valsts drošības dienestu veikt lietas apstākļu pārbaudi. Kā skaidroja CVK priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, tikai tiesībsargājošās iestādes var veikt apstākļu noskaidrošanu, liecinieku un iesaistīto personu iztaujāšanu. Viņa gan zināja teikt, ka notikušais neesot ļaunprātība.
