Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa notikušo Latvijas Radio raksturoja īsi - paviršība. Viņa norādīja, ka likums ļauj tiesā apstrīdēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultātus.
Informāciju par neapzīmogotām aploksnēm Puškina licejā CVK saņēma no kāda vēlētāja.
"Balsu skaitīšanas laikā saņēmām informāciju no vēlētāja, kurš, sadzirdot par pirmo gadījumu par neapzīmogotām vēlēšanu aploksnēm mūs informēja, ka arī tajā iecirknī, kurā viņš balsojis, varētu būt bijusi līdzīga situācija," teica Bērziņa. "Attiecīgi, sazinoties ar iecirkni, tiešām guvām apstiprinājumu, ka iepriekšējās balsošanas kastē iecirkņa komisija nav ievērojusi instrukcijas un uzlikusi spiedogu uz kopskaitā 419 aploksnēm."
CVK par radušos situāciju informēja Valsts drošības dienestu, lai tas noskaidrotu notikušā apstākļus.
"Tā ir paviršība. Iecirkņa komisijas priekšsēdētājs nav ievērojis procedūru, kas noteikta vēlēšanu instrukcijā un pieļāvis šādu pārkāpumu," teica Bērziņa.
Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijai jālemj par Rīgas domes vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu un pēc rezultātiem varētu veikt aprēķinus, vai neapzīmogotajās aploksnēs nodoto balsu skaits varētu būt ietekmējis vēlēšanu rezultātus, paskaidroja Bērziņa. CVK priekšsēdētāja prognozēja, ka rezultāti droši vien būs ietekmēti, jo balsu skaits neapzīmogotās aploksnēs ir "diezgan ievērojams".
"Vēlēšanu komisijai tātad būs jāapstiprina Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu rezultāti. Pēc tam varēs aprēķināt, vai šis neapzīmogoto aplokšņu skaits ir ietekmējis vēlēšanu rezultātus, sadalījumu ne tikai starp sarakstiem, bet arī deputātu kandidātiem," paskaidroja Bērziņa. "Sarakstu iesniedzējiem un deputātu kandidātiem ir iespēja apstrīdēt vai nu attiecīgo iecirkņu vēlēšanu rezultātu protokolus vai arī Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas lēmumu par kopējiem vēlēšanu rezultātiem. Tad šīs sūdzība būs iesniedzama Centrālajai vēlēšanu komisijai, mēs to izskatīsim, un tad sūdzību var iesniegt Administratīvajā apgabaltiesā. Likums paredz, ka šajos vēlēšanu iecirkņos, kuros fiksētas aploksnes bez spiedoga, var tikt rīkota atkārtota balsošana. Tajā varētu piedalīties tie balsstiesīgie, kuri vēlēšanās bija reģistrēti šajos iecirkņos."
Jura Kokina vadītā Rīgas vēlēšanu komisija ārkārtas vēlēšanu rezultātus apstiprināja.
Kokins intervijā Latvijas Televīzijai paskaidroja, ka lēmums par balsojuma apstiprināšanu pieņemts tādēļ, ka jautājums ir tikai par diviem no 156 iecirkņiem.
"Izmeklēšana turpinās, jo mēs nevaram konstatēt vai tā ir ļaunprātība, vai tehniska kļūda vai paviršība," teica Kokins. "Šo divu iecirkņu zīmes kopumā vēlēšanas neietekmēs. Ja visļaunākajā scenārijā, jātaisa atkārtota balsošana, tad tikai šajā iecirknī un tikai tajās dienās balsojušajiem, kad tika dalītas zīmes bez zīmogiem."
CVK par abos iecirkņos notikušo vērsusies Valsts drošības dienestā (VDD).
Savukārt VDD apstiprināja, ka ir uzsācis notikušā apstākļu izvērtēšanu, tāpēc plašākus komentārus par šiem diviem gadījumiem pagaidām nesniedz. Kopumā priekšvēlēšanu periodā un vēlēšanu laikā VDD saņēmis 25 signālus par iespējamiem pārkāpumiem.
Rīgas domes kandidātiem un sarakstu iesniedzējiem ir iespēja trīs dienu laikā apstrīdēt vēlēšanu rezultātus CVK. Ja CVK secinās, ka par nederīgām atzītās balsis būtu varējušas mainīt rezultātus, varētu tikt rīkota atkārtota balsošana abos iecirkņos. Ja CVK nolems atstāt spēkā esošos rezultātus, sūdzības autoriem būs iespēja meklēt taisnību Administratīvajā apgabaltiesā.
Jau vēstīts, ka pāris simti ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu neapzīmogotu vēlēšanu aplokšņu vēlētājiem balsošanai izsniegti 97.iecirknī, kas atradās Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā. Bērziņa svētdienas rītā precizēja, ka tās varētu būt 208 neapzīmogotas aploksnes.
Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās visvairāk balsu ieguva "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts, kuram seko "Saskaņa" un "Jaunā vienotība". Provizoriskie rezultāti liecina, ka Rīgas domē ir iekļuvuši septiņi politiskie spēki - "Attīstībai/Par!" un partijas "Progresīvie" apvienotais saraksts tiks pie 18 deputātu mandātiem, "Saskaņa" iegūs 12 domnieku krēslus, "Jaunā Vienotība" - 10, Nacionālās apvienības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotais saraksts - septiņus, "Gods kalpot Rīgai" - piecus, bet Latvijas Krievu savienība un Jaunā konservatīvā partija katra pa četrām deputātu vietām.
