Par Nacionālās apvienības līderi atkārtoti pārvēlēts esošais partijas vadītājs Raivis Dzintars

Par Nacionālās apvienības (NA) līderi atkārtoti pārvēlēts esošais partijas vadītājs Raivis Dzintars.

Par Dzintara ievēlēšanu balsoja 239 delegāti, savukārt pret bija 16 partijas kongresa dalībnieki. Uz priekšsēdētāja amatu Dzintara kandidatūra bija vienīgā, tāpat noritēja arī pārējās valdes vēlēšanas, kur gan bijusi liela konkurence.

Valdē strādās politiķis Gaidis Bērziņš, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kultūras ministrs Nauris Puntulis, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, deputāti Jānis Dombrava, Rihards Kols, Ilze Indriksone, Ritvars Jansons, Edvīns Šnore un Jānis Iesalnieks, Rīgas domes deputāte Ieva Holma, Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks.

Valdē būs arī zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un viņa padomnieks Jānis Eglīts, kā arī NA ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts. No jauniešu apvienības valdē nokļuvis Kristaps Gulbis. Jaunākais pienesums valdē būs Edvards Ratnieks, kurš ir Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas vadītājs.

Partija kongresam bija izvēlējusies vadmotīvu - ar skatu nākotnē. Partijas biedru runās izskanēja pārmetumi aizgājušajiem partijas biedriem par nodevību un apņēmība atgūt varu Rīgā.

Pēc socioloģisko aptauju datiem, Nacionālā apvienība ir otra populārākā partija. Arī tās līderis Raivis Dzintars savā uzrunā uzsvēra, ka partijas pozīcijas ir stabilas: "Latvija ir viena no nedaudzajām valstīm reģionā, kurās nav obligātais militārais dienests un kurās labi apmācītu karavīru krīzes situācijai varētu vienkārši būt par maz. Nacionālajai apvienībai šajā jautājumā būs jākļūst dzirdamākai." 

Kongresā tika runāts arī par gaidāmajām Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām un bargu kritiku saņēma bijusī partijas mēra amata kandidāte Baiba Broka, kura tagad no partijas ir izstājusies.

"Tieši Rīgas domē esam piedzīvojuši, ka komandas līderis nodod mūsu idejas un savus solījumus. Tas mums visiem partijā bija sāpīgs brīdis.

Jā, kļūdas var piedot. Bet nodevību mēs nepiedodam nekad! Uzdrošinos teikt, ka esam sadzirdējuši sabiedrības vēlmi, lai latviskās partijas vienotos plašākos un stiprākos sarakstos un patriektu Rīgas izsaimniekotājus," sacīja Mūrniece.

Administratīvi teritoriālās reformas kontekstā NA sola principiāli iestāties par tā dēvētā "nulles līmeņa" jeb zemāka līmeņa vēlētu struktūru izveidošanu. Turklāt, "nulles līmeņa" pašvaldības partija rosina vēlēt elektroniski.

"Uzstāsim, lai  "nulles līmenī" būtu ievēlēti pilsoņi, kuri brīvprātīgi strādās pie tādiem vietējās apkaimes jautājumiem kā, kur nepieciešams padziļināt grāvi un kur vajadzīgs ieviest apgaismojumu," sacīja Dombrava.

Delegātu debatēs kritika netika taupīta ne pašu biedriem, ne valdības partneriem.

"Šā gada pavasarī, kad pustrakā izglītības ministre iesniedza ziņojumu par skolu tīkla samazinājumu, par to balsoja arī Gerhards un Puntulis. Vai viņi paši sajēdz par ko balsoja, par latviešu skolu samazināšanu," norādīja Jaunjelgavas mērs Guntis Libeks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti