Konkurss par pagasta simbolu Lielaucē tika rīkots pirms 15 gadiem. Jau tolaik 80% iedzīvotāju teikuši, ka tai jābūt dzērvei.
Biedrības "Lielauces attīstībai" valdes priekšsēdētājs Ivars Bušmanis norādīja: "Kopš Lielauce vairs nav kolhoza centrs, visskaļākie Lielaucē ir nevis traktori, bet gan dzērves. Katru pavasari viņas, klaigādamas tepat pa pļaviņu, aiz mājām staigā. Tepat mums ir dīķu purvs, Lielauces ezers. Mēs esam dzērvju pagasts bez visa pieminekļa."
Visu šo laiku dzērve kā pagasta simbols tika izmantota neformālos pasākumos, tomēr līdz ar teritoriālajām reformām vietējos aizvien vairāk urdījusi doma, kā nepazaudēt Lielauces vārdu ar katru reizi lielākajā novadā. Tā arī radusies doma par skulptūras izveidi.
Lielauces iedzīvotāja Sanita Fišere teica: "Dzērve... es uzskatu, ka tas ir tāds mūsu, lielaucnieku, vienotības simbols."
Bet iedzīvotājs Aigars Vernis piebilda: "Tās samērā lielu atpazīstamību dod. Kādreiz jau Lielauce bijusi diezgan liela apdzīvota vieta, bet viņa paliek aizvien, aizvien mazāka. Diemžēl."
Tagad Lielaucē dzīvojot vien ap 500 iedzīvotāju, tomēr vēlme sevi nepazaudēt izrādījusies pietiekami spēcīga, lai ar bijušo un esošo lielaucnieku finansējumu skulptūra tiktu izveidota.
Lielauces iedzīvtājs Arnis Fišers skaidroja: "Nē, mēs ilgi nedomājām. Uzreiz sapratām, ka mums tur ir jāpiedalās, jāatbalsta, ka tas ir ļoti labs projekts. Prieks pašiem un citiem."
Liels bijis pārsteigums, kad starp ziedotājiem biedrības vadītājs ieraudzījis arī kādu Vācijas bankas pārskaitījumu.
Biedrības "Lielauces attīstībai" pārstāvis Ivars Bušmanis pauda: "Mehtilde fon Kleista ir... Viņas vecmāmiņa Elizabete fon Kleista ir dzimusi Lielauces pilī 1863. gadā. Godinot vecmāmiņas piemiņu, viņa ir ziedojusi šai dzērvei. Tas bija viens no mūsu lielākajiem pārsteigumiem."
Patriotisma garu stiprinājusi arī Valsts prezidenta Egila Levita adresētā apsveikuma vēstule pagastam, kura ļaudis nodrošina latviskuma vitalitāti un ilgtspēju.
Lielaucnieki arī cer, ka atradīsies kāds, kam būs vajadzīga pašreiz Latvijas Lauksaimniecības universitātes pārraudzībā esošā pils, kas jau vairākus gadus netiek izmantota un ko pamazām grauž laika zobs. Tādējādi pagastā veidotos neliels tūrisma maršruts starp trušu pilsētiņu, Lielauces ezeru, pili un tagad arī dzērvi, kas pamatīgi un uz mūžīgu palikšanu iekrampējusies senajā laukakmenī.
