Par personas izdošanu ārvalstij valdībai ir jālemj pēc tieslietu ministra ierosinājuma. Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Bordāns kopš marta vidus ir atvaļinājumā, no kura atgriezīsies pēc Lieldienām. Tāpēc viņa nostāja Čalovska lietā pagaidām nav zināma, bet Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis prognozē, ka jautājums uz valdību tiks virzīts.
"Es neesmu politiķis, līdz ar to es nepaudīšu kādu politisku viedokli, par to vai mums vajadzētu vai nevajadzētu izdod savus pilsoņus tiesāšanai vai saukšanai pie atbildības citās valstīs. Krimināllikums skaidri regulē tos gadījumus, kādos izdošana ir pieļaujama. Prokuratūra ir iniciējusi šo izdošanu. Divas tiesu instances ir šo jautājumu skatījušas. Mēs šobrīd šos jautājumus gatavojam izskatīšanai Ministru kabinetā," teica Lazdovskis.
Lazdovskis gan norāda - pagaidām vēl nav saņemta visa nepieciešamā informācija, lai saprastu, kā Latvijai vajadzētu rīkoties, jo, iespējams, Čalovskis pārkāpis arī mūsu valsts likumus. Tieslietu ministrija to varētu noskaidrot nākamā mēneša laikā.
"Aprīļa laikā tas arī notiks. Un tad jau kabinetā mēs varam pieņemt vienu vai otru lēmumu, attiecīgi, ja tur ir arī kādi citi politiski argumenti. Mēs gribam saprast arī prokuratūras viedokli, par to, kur tad īsti ir izdarīts noziegums.. Mūsuprāt, noziegums ir izdarīts Latvijas valstī. Iespējams, ka Latvijas valstij pašai būtu jāsauc šis cilvēks pie atbildības. Vīrusa izgatavošana pati par sevi, saskaņā ar krimināllikumu ir noziegums," procesu skaidro valsts sekretārs.
Gan prokuratūra, gan Augstākā tiesa ir akceptējusi Čalovska izdošanu. Turpmākais ir atkarīgs no valdības - tā jau janvārī pēc tiesas sēdes norādīja Ģenerālprokuratūras Starptautiskās sadarbības nodaļas prokurors Mārcis Viļums: "Faktiski tas ir politisks motīvs, uz kā pamata var atteikt personas izdošanu. Tāpēc arī kā pēdējā instance tiek atstāts ministru kabinets, kas arī pieņem galīgo lēmumu. Patreiz tie gadījumi, ko es zinu, tur valdība ir pieņēmusi lēmumu par personas izdošanu uz ārvalstīm."
Pagājušajā septembrī valdība piekrita izdot ASV Latvijas pilsoni Egiju Kuku, kas tika turēta aizdomās par viltota diploma iesniegšanu un ar autortiesībām aizsargāto Valsts Medicīnas ekspertīzes testa jautājumu realizēšanu Optimas Universitātē. Tas ir līdz šim vienīgais gadījums, kad Latvijas pilsonis ir izdots ārvalstij ārpus Eiropas Savienības. Toreiz iebildumus necēla ne Finanšu, ne Ārlietu ministrijas, ar ko bija jāsaskaņo rīkojuma projekts. Taču tagad ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs publiski izteicies pret Čalovska izdošanu, un arī aizsardzības ministrs Artis Pabriks pieļāvis, ka to neatbalstīs.
"Tas būtu jāskata, kā šādu resoru oficiālā pozīcija. Gan ārlietu, gan aizsardzības ministrs ir izteicies. Man kā aizstāvim ir cerība, ka balsojums būs pozitīvs. Tik tiešām nav viss kārtībā ar šo izdošanas procesu. Ir būtiski viņa tiesību pārkāpumi, kas traktējami kā apstākļi, kas izslēdz šādā situācijā konkrētā cilvēka izdošanu," gandarījumu par to pauž Čalovska advokāte Ilona Bulgakova.
Čalovska advokāte arī pauž viedokli, ka argumenti par labu viņas klienta neizdošanai esot nevis politiski, bet gan juridiski un cilvēciski. To apliecinot arī salīdzinoši lielais atbalsts interneta petīcijai Čalovska aizstāvībai. Jau ziņots, ka datorvīruss „Gozi” inficējis vairāk nekā miljonu datoru pasaulē, to skaitā arī ASV kosmosa aģentūrā NASA, un izraisījis miljoniem dolāru lielus zaudējumus. Teorētiski par vīrusa modificēšanu Čalovskism ASV varētu draudēt pat 60 gadu cietumsods. Ivo Leitāns, Latvijas Radio
