Gandrīz katrs gājējs atzīst, ka viņu vismaz vienu reizi dzīvē apšļakstījusi garāmbraucoša mašīna. Tomēr reti kurš vēršas policijā, lai šoferi sodītu. Atsevišķa punkta, pēc kura sodīt autovadītāju, šādā gadījumā nav, tomēr autovadītājus sodīt var.
Protams, vadītājam, ja peļķi ir iespējams apbraukt, viņam pienākums ir šo peļķi apbraukt, bet tad ir jāsamazina ātrums. Bet, ja tādi gadījumi ir bijuši, tad jāpiefiksē ir autovadītāja [mašīnas] numurs. Tad jāziņo tālāk - ar pieteikumu var vērsties pie policijas darbiniekiem vai iet uz pašvaldības policiju, Valsts policiju," saka policijas pārstāvis Mārtiņš Dzērve.
Gājējs Gints Bračs vairākkārt bijis apšļakstīts, bet uz to skatās ar humoru:
"Ir bijis tā, ka no galvas līdz kājām…, ir bijis, jā, jā, vienreiz tā bija. Tas bija trolejbuss. Ļoti lietainā dienā, es atceros, vēl ar sievu gāju. Tā ir bijis, ka viņš brauc, nevienu [brīdinošu] vārdu neuzspēju, tikai apskatāmies… un viss. Un neko, tā arī palikām abi divi. Iesmējāmies par tādu atgadījumu un gājām tālāk, un viss."
Tomēr visbiežāk gājējs jūtas apvainots un bezspēcīgs. Nu jau studenti Megiju Jurku no galvas līdz kājām apšļakstīja izlaiduma dienā: "Man tā gadījās, man bija balta kleita. Nu labi, es gāju no izlaiduma, bet tik un tā - kad tevi apšļaksta, tas nav forši galīgi…"
Savukārt autovadītājs Jānis Apse, kuram bija gadījies tikt apšļakstītam, uzskata, ka problēma ir neremontētajos ceļos. Kamēr ielas būšot tādā stāvoklī, tikmēr gājējus turpinās apšļakstīt.
"Nodarboties ar nepārtrauktu bremzēšanu un gājēju laišanu garām laikam jau nesanāks. Tas nebūs arguments, kāpēc var neremontēt ielas," spriež Jānis Apse.
Tomēr gan autovadītāji, gan gājēji ir pārliecināti, ka bieži vien no nepatīkamās situācijas var izvairīties.
"Es domāju, varbūt ne vienmēr ir iespējams pabraukt garām tām peļķēm, bet, es domāju, ka ir arī kādreiz iespēja, ka tu vari neizbraukt vismaz tik ātri tām cauri," pieļauj Megija Jurka.
Savukārt policija iesaka arī gājējam būt uzmanīgam un sargāt sevi no šādām situācijām.
