Par atgriešanos no ārzemēm Kurzemē liela interese; problēma – bērni nerunā latviski

Kurzemes plānošanas reģions uzsācis publicēt stāstu sēriju par cilvēkiem un ģimenēm, kuri jau atgriezušies Latvijā, tā rādot plašākai sabiedrībai uzņēmīgus cilvēkus, kuri atraduši savas biznesa vai darba iespējas Kurzemē. Reemigrācijas koordinatore no Kurzemes plānošanas reģiona pagājušā gadā sazinājusies ar gandrīz 600 personām un aptuveni 200 ģimenēm, kuras izrādījušas interesei par atgriešanos dzimtenē.

Tieši pirms gada darbu sāka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīva reemigrācijas veicināšanai reģionos. Kurzemes reģionā reemigrācijas koordinatora darbu īsteno Kristīne Smilga.

Tie ir desmitiem e-pastu, lai atrisinātu kādas ģimene vai cilvēka situāciju un neskaidrus jautājumus, skaidro Kristīne Smilga. 

„Pagājušā gada laikā ar mani ir sazinājušies vairāk nekā 500 cilvēku. Šobrīd jau varu teikt, ka manā redzeslokā ir aptuveni 600 cilvēki, kuriem ir jautājumi saistībā ar atgriešanos, vai ir jau atgriezušies, un tad kopīgi mēģinām tos risināt,” stāsta Smilga.

Par atgriešanos no ārzemēm Kurzemē liela interese; problēma – bērni nerunā latviskiInga Ozola

    Papildus konkrētai saziņai ar cilvēkiem, Kurzemes plānošanas reģions sācis publicēt stāstus par uzņēmīgiem cilvēkiem, kuri ir atgriezušies Latvijā. Viena no stāstu varonēm, kura 13 gadus pavadījusi Lielbritānijā, ir “Mammas kastes” idejas aizsācēja Latvijā Anna Ozola-Kreice. Vienlaikus viņa ir divu bērnu mamma un dūla jeb atbalsta persona dzemdībās un pēc tām.

    Pēc skolas beigšanas viņa devās uz Lielbritāniju, bet tagad ar savu ģimeni un diviem bērniem ir atgriezusies dzimtas mājās Grobiņas novadā, ko jaunajai ģimenei uzdāvinājusi vecmāmiņa. 

    “Vēl joprojām esmu dūla. Ar to arī nodarbojos. Esmu atvērusi Liepājā un arī visā Latvijā  pozitīvo dzemdību kustību. Katru mēnesi tiekamies ar topošajiem vecākiem kā atbalsta grupa. Esmu izveidojusi arī “Mammas kasti”. Tā ir tāda dāvanu kaste mammām, kurām tikko ir dzimis bērniņš, lai mammas varētu sevi palutināt,” stāsta Anna.

    Anna uzskata, ka nepietiek tikai ar vēlmi atgriezties.

    „Ir jābūt pārliecinātam, ko tu šeit darīsi, kur tu strādāsi, kur dzīvosi. Pilnīgi noteikti šeit tas viss ir daudz grūtāk nekā Londonā. Tā vienkārši ir, nav tik viegli. Visgrūtākais ir pierast pie cilvēkiem, iedzīvoties atpakaļ sabiedrībā,” atzīst Anna.

    Koordinatore Kristīne Smilga skaidro, ka situācijas un jautājumi ir dažādi. Atgriežoties ģimenēm ar bērniem, aktualizējas valodas jautājums. 

    “Vairumā pie mums vēršas ģimenes. Tajā brīdī, kad atgriežas ģimene ar četriem cilvēkiem un vairāk, jautājumu ir vairāk, kas jārisina,” stāsta Smilga.

    “Būtisks jautājums, ar kuru es ikdienā strādāju, ir latviešu valoda, bērnu integrēšana skolā.

    Tā ir draudīga tendence, jo bērni, kuri atgriežas Latvijā, nerunā latviski vai runā nedaudz.

    Tajā brīdī ir intensīvs darbs, lai bērni var iekļauties skolas vidē,”  norāda koordinatore.

    Kristīne Smilga uzskata, ka cilvēkiem ir būtisks integrēšanās process sabiedrībā. 

    „Ir parādījusies tendence, ka atgriežas tie latvieši, kuriem vecvecāki ir bijuši izsūtījumā. Tagad viņi nokārto dokumentāciju, lai viņi varētu atgriezties Latvijā, bet viņi latviski nerunā. Interesējas par klubiņiem, kur socializēties krievu valodā runājušiem. Ir daudz dažādu jautājumu, un vienādu stāstu nav,” norāda Smilga.

    Uzņēmīgi cilvēki, kuri atklājas stāstos  „Kurzeme – vieta kur atgriezties” apliecina, ka iegūtā pieredze ārvalstīs tiek likta lietā Latvijā, vai tas būtu darbs kādā uzņēmumā vai privātā biznesā. 

    9 komentāri
    Anonīms lietotājs 22614
    Kāda nu tur problēma - ukraiņi iemācījās latviešu valodu ļoti ātri, gan jau arī angliski runājošie bērneļi spēs ielauzīties vecāku dzimtajā valodā.
    Tchi Bors
    zagli lv valdibas runa latviski nu bet aplaupija savu dzimteni it ka krieviju. ... būtu labak, ja viņi runatu angļu valoda - tad latvijas tiesam nebutu darba
    Sir Imants Ronis
    Par valodu neuztraucieties , sodien visi censas vervelet angliski , jo tas skaitas moderni . English ignore tikai prezidents , jo tups .
    Anonīms lietotājs 17738
    Es ari atgriezos , pec 10 g. prombutnes UK , tagad stradaju 270 st . menesi , lai izdzivotu .
    Anonīms lietotājs 6178
    Par kādu aizvainojumu var runāt, ja paši savā neprātā saņēmās kredītus, gribēdami dzīvot uz parāda. Alkatība vienmēr ir visām nelaimēm par pamatu. Kas dzīvoja ar prātu, tiem nekur nebija jābrauc, tiem tepat ir labi. To jau arī var redzēt kāda līmeņa cilvēki aizbrauca, ka nebija spējīgi par saglabāt bērniem un paši sev mātes valodu. Ko tādi pēc atgriešanās šeit labu dos valstij, dzīvos no pabalstiem, mums viņus būs jāuztur, viņi nebūs nodokļu maksātāji.'
    Anonīms lietotājs 22483
    Jūs to arī par tiem, kurus krīzes laikā 2008. gadā vienkārši atlaida vai kuriem samazināja algu uz pusi tā, ka vairs nevarēja bērnus pabarot un samaksāt ceļa izdevumus, lai uz darbu tiktu? Par medmāsām, kuras tiešām vairs nevarēja izdzīvot ar savu algu, jo dzīves dārdzība tomēr aug un strādāt, lai knapi paēstu tomēr arī nav cilvēka cienīgs līmenis. Par sievietēm pēc 50 no mazpilsētām un ciematiem, kurām darbs zuda, kad nolikvidēja to pašu skolu, kur viņas strādāja, bet cita darba nav? Par cilvēkiem, kas aizbrauca, jo negribēja visu mūžu nodzīvot, strādājot Depo par minimālo garas, garas stundas 7 dienas nedēļā, kur maiņas vecākais karstā laikā neļauj padzerties un iet uz tualeti? Ja jūs satiktu tos cilvēkus, kas ir iekārtojušies un iedzīvojušies ārzemēs un dzirdētu viņu stāstus, jūs tā nerunātu.
    Anonīms lietotājs 901
    Pie mums par tādiem kā tu saka,tups kā teļa pups! Neprātā saņēma kredītus...kā tu mērgli vari runāt par visiem,nezinot ne tos cilvēkus ne iemeslus ,kāpēc viņi dabūja aizbraukt! Ja tu nebūtu anonīms,mēs ar tevi parunātu savādāk ,svinagalvu!????
    Karlis Bruvers
    Ja bērni nerunā latviešu valodā, tad tas tikai parāda vecāku attieksmi pret savu dzimteni. Esmu piedzimis trimdā, gājis tās valsts bērnudārzā, skolā un zinu vismaz simts citas trimdas latviešu ģimenes, kurās latviešu valodas nezināšana vai aizmiršana nekad nav bijusi problēma. Vienalga kurā valstī ģimene atradās - mājās vienmēr tika runāts latviešu valodā! Ja viņi valodu aizmirsuši un tikai ar prēmiju vilinājumu gatavi atgriesties tad, manuprāt, lai labāk paliek kur ir, bet prēmijas un atlaides piešķirsim tiem, kas palikuši šeit, strādā un cīnās lai šo valsti padarītu labāku.
    Māris Liepiņš
    Kārli, bija jau arī toreiz ģimenes, kurām likās, ka nav ko "apgrūtināt" bērnus ar vēl vienu valodu. Lai cik absurdi tas nešķistu tagad. Bet kā divi latvieši, kārtīgi nezinot mītnes zemes valodu, tomēr izvēlas buldurēt tai valodā, nevis savā dzimtajā, ir grūti izprotams. Iespējams, ka aizvainojums projām braucot, ir bijis tik liels, ka pat savu valodu nevēlas lietot.
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti