Sadaļas Sadaļas

Par apstāšanos vai stāvēšanu piekrastes kāpu aizsargjoslā varēs sodīt bez auto vadītāja klātbūtnes

Valsts vides dienests (VVD) turpmāk varēs piemērot naudas sodu par neatļautu transportlīdzekļa apstāšanos vai stāvēšanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē arī situācijās, kad transportlīdzekļa vadītājs neatradīsies pārkāpuma izdarīšanas vietā.

To paredz VVD un Ceļu satiksmes drošības direkcijas noslēgtā vienošanās par sadarbību apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu kontrolē. Naudas sods par šādu pārkāpumu var sasniegt 350 eiro, informēja VVD.

Noslēgtā vienošanās paredz arī, ka gadījumā, ja persona neveiks brīvprātīgu naudas soda samaksu, līdz piemērotā naudas soda samaksai būs liegts saņemt transportlīdzekļa vadītāja apliecību, veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.

Mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanās, apstāšanās un stāvēšanas noteikumu ievērošanu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē kontrolē VVD, Valsts policija, pašvaldības policija, pašvaldības vides kontroles amatpersona vai pašvaldības vides inspekcija.

VVD veic gan plānveida vides normatīvo aktu ievērošanas pārbaudes aizsargjoslās, t.sk. Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslās, gan reaģējot uz iedzīvotāju ziņojumiem par iespējamiem pārkāpumiem.

2021. gada 1. pusgadā saņemti 12 iedzīvotāju ziņojumi par iespējamiem pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un virszemes ūdeņu objektu aizsargjoslās, no kuriem pārbaudes laikā trīs ir apstiprinājušies.

Savukārt 2021. gada jūlijā VVD, pārbaudot saņemto informāciju, konstatēja būtiskus pārkāpumus Talsu novada Kolkas pagastā – pludmalē bija izvietotas divas laivas (abas reģistrētas CSDD kā mazizmēra kuģošanas līdzekļi, kā arī iekļautas izsniegtajā zvejas licencē), kas pielāgotas tūrismam, izveidojot uz tām konstrukcijas – kajītes. Tā kā krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē novietot jebkādas konstrukcijas pagaidu un saliekamās būves, izņemot pludmales labiekārtošanas elementus (ārpus šim nolūkam vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzētajām vietām), ir nelikumīgi, VVD ierosināja administratīvā pārkāpuma lietvedību. Pārkāpējam – fiziskai personai – var tikt piemērots naudas sods līdz 1400 eiro, kā arī tiks uzdots atgriezt laivām iepriekšējo statusu, demontējot uzbūvētās kajītes, vai novietot laivas vietā, kur tas ir atļauts.

VVD skaidroja, ka kopumā pārkāpumiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ir vērojams sezonāls raksturs. Visbiežākie pārkāpumi Kurzemes reģionā saistīti ar neatļautu transportlīdzekļu novietošanu stāvēšanai piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā. Tāpat vasaras sezonā visā Latvijā krasta kāpu aizsargjoslā bieži tiek kurināti ugunskuri un celtas teltis ārpus šim nolūkam iekārtotām vietām.

Savukārt Pierīgā un Vidzemē Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā biežāk pārkāpumi konstatēti saistībā ar būvniecības jautājumiem (tiek veikta ēku pārbūve, atjaunošana vai jauna būvniecība Rīgas jūras līča kāpu zonā), un pārkāpēji veic darbības, nesaņemot VVD ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu vai tehniskos noteikumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt