Ko paredz likumi
Valsts karoga likuma 17.pants:
Latvijas valsts karogu drīkst lietot dekoratīvos nolūkos, garantējot tam pienācīgu cieņu.
Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tā platuma un garuma proporcija var atšķirties no šā likuma 2.pantā noteiktā standarta, taču jāsaglabā normatīvajos aktos noteiktie karoga krāsu toņi un sarkanbaltsarkano svītru attiecība.
Ja Latvijas valsts karogu lieto dekoratīvos nolūkos, tam saglabājas Latvijas valsts simbola statuss.
Krimināllikums 93.pants. Valsts simbolu zaimošana
Par Latvijas valsts ģerboņa vai Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai par citādu šo valsts simbolu zaimošanu, kā arī par Latvijas valsts himnas publisku zaimošanu —
soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Grozījumi precizē, ka atbildību piemēros arī par dekoratīvos nolūkos lietota karoga vai tā attēla zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu pret to, informēja Saeimas Preses dienests.
Tāpat grozījumi precizē, ka Ministru kabinetam ne vēlāk kā līdz 30.septembrim ir jānosaka kritēriji materiālam, no kāda tirdzniecībai izgatavojams Latvijas valsts karogs un Latvijas valsts karoga vimpelis, kā arī prasības karoga attēlam un sēru lentei.
Līdz šim kā vienīgais tehniskais parametrs Ministru kabineta noteikumos bija noteikts karoga krāsas tonis, un tas ir nepietiekams nosacījums, lai nodrošinātu korektu Latvijas valsts karogu izgatavošanu un izplatīšanu. Ir nepieciešams definēt konkrētas prasības arī karoga materiālam, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Grozījumi nosaka, ka Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa, kas izgatavots no auduma, noteikto prasību ievērošanas uzraudzību veiks Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošais Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).
Ar likuma grozījumiem noteikts, ka PTAC būs tiesīgs aizliegt Ministru kabineta noteikumu prasībām neatbilstoša no auduma izgatavota Latvijas karoga izplatīšanu un pieprasīt tā izņemšanu no tirdzniecības.
KONTEKSTS:
Uzmanību nepilnībām likumos iepriekš pievērsa daži gadījumi. Pirms vairākiem gadiem krievu nacionālradikālis partijas "Par dzimto valodu!" līderis Jevgēņijs Osipovs savai meitai - sākumskolas skolniecei - aizliedza pie apģērba nēsāt sarkanbaltsarkano lentīti, par to rakstiski izpaužoties arī savā profilā sociālajā tīklā "Facebook", nievājoši par to izsakoties, par ko viņš tika tiesāts un Augstākā tiesa viņu attaisnoja.
Pirms gandrīz septiņiem gadiem Augstākā tiesa attaisnoja kādreizējā Tautas partijas atbalstītāja Māra Smilgas rīcību, kad pēc 2008.gada 18.decembrī pie Saeimas nama notikušā piketa viņš atkritumu konteinerā izmeta divus valsts karodziņus.
Šie gadījumi lika secināt, ka likumu robi ļauj nesodīti mīdīt valsts karogu un dēvēt par «sarkanbaltsarkano figņu».
