Jāņa Gavara laiks “Panorāmā” bija no 1986. gada līdz 1991. gadam. Bruka komunistu vara, dzima tautas fronte. Bija barikādes un pučs.
Tagad daudz runā par raidījumu “Labvakar”, bet arī “Panorāma’ ik vakaru ziņās runāja par pirmajiem Atmodas asniem.
““Panorāma” varēja rīkoties tik operatīvi, cik atļāva tehnika. Bet “Labvakar” bija analīze jau pēc tam (..) mums galvenais bija parādīt faktus,” sacīja Gavars. “Ar ko “Labvakar” “ielikām” (..) varu palielīties (..) tas bija Baltijas ceļš. Slavenais helikopters. Velta Puriņa atnāca pie manis – “Man ir iespēja sarunāt helikopteri” [viņa saka]. Es saku – “Davaj!”, stāsta Gavars.
Kad 1989. gada 23.augusta vakarā tautas akciju parādīja “Panorāmā” sākas skandāls. Visiem žurnālistiem bija jāraksta paskaidrojumi augstākai priekšniecībai, un tai savukārt jātaisnojas Kompartijas vadībai. Šī notikuma atbalss Gavaru negaidīti sasniedza pirms pāris gadiem.
“Pēkšņi nāk cienījams kungs. Krīt ap kaklu un saka – “Gavara kungs, paldies, jūs mani izglābāt no cietuma!”. Es šokā.. es viņu nepazīstu. Es saku – “Kā tas notika?” Izrādās, ka tas helikopters bija no Latvijas mežiem un viņam inkriminēja tādu lietu, ka viņš ir nozadzis degvielu un izvadījis. Uzrakstījām papīru, ka tas ir “Panorāmas” pasūtījums un “Panorāma” atmaksāja degvielu. Līdz ar ko nebija par ko viņu tiesāt. Es biju parakstījis rēķinu, tas nebija liels .. kaut kādi pārsimt rubļu, un tā viss beidzās. Un vēl šodien tos kadrus rāda.. un tādu gadījumu bija daudz,” atminas Gavars.
Puča dienās žurnālistu entuziasms bija tik milzīgs, ka Gavaram nācies to piebremzēt, lai neriskētu ar darbinieku dzīvībām.
“Atnāk viens sporta žurnālists un saka – “Es braukšu uz “Omon” bāzi. Es saku: “Tu nedrīksti braukt!” “Kā es nedrīkstu! Es nointervēšu” [viņš atbild]. [Gavars atbild] “Pirmkārt, tu par sportu atbildi nevis politiku, un otrkārt, ja pēkšņi kaut kas notiek. Omonieši ārdījās un ja kaut kas notiek, kā es paskatīšos viņa bērniem acīm vai radiniekiem,” norāda Gavars.
Tolaik “Panorāmas” galvenais redaktors dienā saņēmis vismaz divus zvanus - vienu no Tautas Frontes un otru no kompartijas centrālās komitejas. Katrs mēģinājis norādīt kas būtu jārāda ziņās. “1988. gadā bija CK plēnums slēgtais, kuru Māris Čaklais ierakstīja diktofonā. Un man pēc dienas atnāk, un saka: “Tevi tūdaļ arestēs!”. Izrādās ģenerālprokurors Dzenītis toreiz ir pateicis – “Kas te notiek, valsti vada [žurnālisti] [Edvīns] Inkēns, [Jānis] Gavars, [Ojārs] Rubenis un [publicists, žurnālists Mavriks] Vulfsons, un ir jāarestē”. Bet mēs tobrīd bijām tik populāri, ka mūs .. neuzdrošinājās darīt un neviens arī neņēma galvā,” klāsta Gavars.
1990.gadā Jāni Gavaru ievēlēja par deputātu Augstākas Padomē, kas pieņēma 4.maija Neatkarības deklarāciju. Tagad no aktīvās sabiedriskās dzīves viņš ir prom, bet “Panorāmu” un citus LTV Ziņu dienesta raidījumus skatās ikdienu. ““Aculiecinieks” man patīk. Tikai īss. Es apbrīnoju, kā jūs “Panorāmā” visu varat paspēt. Mežonīgs darbs. Jācer, ka algas ir vismaz normālas. Vismaz tā vajadzētu būt,” viņš saka un piemetina: “Ja ar Trīs Zvaigžņu ordeni apbalvotu ne tikai fiziskas personas, bet arī, piemēram, televīzijas raidījumus, tad “Panorāma”, manuprāt, būtu Trīs Zvaigžņu ordeni pelnījusi. Jo viņa ir laikmeta spogulis. Bet Atmodas laikā un arī tagad ir domas virzītājs, iedrošinātājs cilvēku, un tas, man šķiet, ir masu medija pamatuzdevums.
Darbs “Panorāmā” Gavaram sakrita ar notikumiem personīgajā dzīvē. Panorāmā viņš iepazina ar savu sievu un “Panorāmas” dzimšanas dienā - 19. martā - piedzima dēls.
