Pagājušajā mācību gadā 16 080 bērnu nebija reģistrēti nevienā skolā

Pagājušajā mācību gadā 16 080 skolas vecuma bērni - no 7 līdz 18 gadiem - nebija reģistrēti nevienā izglītības iestādē, liecina Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārskats par 2017.gadu.

Salīdzinot ar 2016.gadu, šo bērnu skaits samazinājies par 1277. Datus par to, cik daudz bērnu reģistrējas izglītības iestādē, vāc pašvaldības, norādot dažādus iemeslus, kādēļ bērni nav skolu sarakstos:

  • Lielākā daļa no šiem bērniem - 12 801 - pērn izbraukuši no valsts;
  • 1815 bērni ir citas valsts pilsoņi;
  • Par 448 bērniem pašvaldībai nav informācijas; 
  • Par 218 - tiek noskaidrots, kādēļ viņi neiet skolā; 
  • Par 231 bērnu pašvaldība nav norādījusi statusu;
  • 244 bērniem anulēta deklarētā dzīvesvieta;
  • 189 bērniem norādīts, ka viņi neapmeklē skolu "citu iemeslu dēļ";
  • 12 bērni ir invalīdi;
  • 40 bērni atrodas bezvēsts prombūtnē;
  • 35 bērni adoptēti uz ārzemēm;
  • 13 bērni ilgstoši slimo;
  • 1 iebraucis no ārzemēm;
  • 33 izglītojas mājās.

Skolas vecuma bērnu skaits, kuri pērn izbraukuši no valsts, samazinājies par 1002, salīdzinot ar 2016.gadu. Tajā pašā laikā no 961 bērna 2016.gadā uz 1073 pērn palielinājies piecus un sešus gadus veco bērnu skaits, kuri devušies prom no Latvijas.

IKVD uztrauc tas, ka pašvaldības nespēj noskaidrot to, kādēļ bērni neiet skolā. Pašvaldības, kurām nav visbiežāk nav informācijas par to, kāpēc skolas vecuma bērni neapmeklē izglītības iestādi, ir Daugavpils, Rīga un Jelgava.  Jelgavas, Engures un Dundagas novadā pašvaldības visbiežāk nav norādījušas statusu. IKVD norāda, ka arī situācijas skaidrošana un statusa nenorādīšana nozīmē -

par šiem bērniem nav skaidrs, kādēļ viņi nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē.

Dienestā negatīvi vērtē arī to, ka, salīdzinot ar 2016. gadu, pērn ir pieaudzis to bērnu skaits 7 līdz 18 gadu vecumā, kuri neapmeklē izglītības iestādi ilgstošas slimības dēļ. Proti - 2016.gadā tie bija astoņi bērni, bet pērn 13. IKVD uzskata, ka pašvaldību rīcība nav bijusi pietiekami aktīva, lai nodrošinātu ilgstoši slimojošo bērnu iekļaušanu izglītības vidē, kas savukārt mazinātu šādu bērnu un viņu ģimeņu atstumtību un dotu arī sociālu, komunikatīvu un veselību veicinošu efektu.

Lai noskaidrotu cēloņus, kādēļ bērni nav reģistrēti izglītības iestādē, lielākā daļa pašvaldību dodas uz bērnu dzīvesvietām, iegūst informāciju no bērna kaimiņiem un radiniekiem.

IKVD atzīmē, ka vairākām pašvaldībām vēl joprojām ir problēmas noskaidrot katra bērna atrašanās vietu un iemeslu izglītības iestādes neapmeklēšanai, kā arī laicīgi un precīzi ievadīt datus Valsts izglītības informācijas sistēmā (VIIS).

3 komentāri
Anonīms lietotājs 6871
Tas nozīmē, ka pašvaldības nespēj un negrib apzināt savus iedzīvotājus, tie, kuru pienākumos ietilpst apsekot, zināt, pārbaudīt, palīdzēt ģimenēm ar bērniem no dzimšanas līdz vismaz 7-10 gadiem, to nedara, bet algu saņem. Paviršība, neienteresētība, nespēja komunicēt ar saviem līdzcilvēkiem ir tipiska šodienas amatpersonu iezīme, - sēžu no nodokļiem apmaksātā vietā un urbinu degunu, ne par ko neatbildu, neko nezinu.
Anonīms lietotājs 17907
Izskatās, ka tāds ir mērķis, galvenais, lai elektorāts būtu neizglītots vai tie, kas grib būt gudri brauktu prom. Nav valstij gudri vajadzīgi, pie mūsu vēlēšanu likuma nobalso radi, draugi un pietiek. Ķengā te visi padomju laikus, pamēģinātu tad kāds neiet skolā. tādu vnk nebija. Izglītība bija laba, protams, neskaitot tos zinātniskos komunismus, vēsturi, ko tāpat neviens nopietni neņēma, pat pasniedzēji un galvenais bez maksas. Visi,kas gribēja varēja studēt, protams, ja smadzenes bija vietā, tagad daudz atkarīgs no naudas maciņa biezuma- esi nabags, tavi bērni būs neizglītoti un kā rezultāts- arī nabagi.
Anonīms lietotājs 22483
Tikmēr Saeimā viens no svarīgākajiem jautājumiem bija svētku dienas. Tikmēr 100gadei tērējam 60 miljonus, tērēsim vēl vairāk armijai, citādi vēl NATO izjuks, tikmēr līdzekļus no fonda ārkārtas gadījumiem tērējām nevis tam, lai bērns daudzmaz laikā tiktu pie ārsta, bet datubāzēm medicīnas menedžmentam. Tikmēr līdzekļu netrūkst 100gades zombēšanas projektiem, kur daži stāsta, cik Latvija forša, kamēr katru dienu kāds neiztur, sapako mantas, paņem bērnus un sper nebūt ne tik vieglo soli: sākt dzīvi no jauna svešā valstī. Latvija ir iestigusi atvarā: samazinoties cilvēku skaitam, samazinās izaugsmes un attīstības iespējas, cilvēki brauc prom, jo dzīves līmenis vidējam cilvēkam neuzlabojas vai pat pasliktinās, jo viss kļūst dārgāks, bet alga stāv uz vietas.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti