Jelgavniece Inese Beļska ieradusies "Zemgales NVO centrs", kas drīzumā varētu kļūt par viņas darbavietu vismaz uz gadu. Atrast darbu cilvēkiem ar invaliditāti esot ļoti grūti, tāpēc liels bijis gandarījums, kad saņemts apstiprinājums tam, ka varēs iegūt subsidēto projekta asistentes darba vietu Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektā. Vien uz brīdi, kad beidzot varēs sākt strādāt, sieviete gaidot jau vairāk nekā mēnesi.
"Jā, ir, kā ir, gribētos jau to visu ātrāk, bet tā mums valstī laikam ir... It sevišķi jau šajā kovida laikā," sacīja Beļska.
"Zemgales NVO centra" vadītājs Uldis Dūmiņš pastāstīja, ka pieteikšanās subsidētajai darba vietai bijusi vienkārša un saprotama, bet ceļš līdz līguma parakstīšanai, kad beidzot darbinieks varēs sākt pildīt savus pienākumus, esot ļoti birokrātisks. Jau pats līgums esot uz 13 lapām, un kur nu vēl visa darba vietas aprīkojuma saskaņošana.
"Kaut kā mēs Latvijā gribam ļoti sarežģīt visas lietas.
Parasta atbalsta programma, kas ir subsidētie un kam būtu jāstrādā ļoti vienkārši. Viņa nestrādā vienkārši. Piemēram, es saskaņoju vienu beņķi ar aģentūru. Viņi pasaka, ka šitais beņķis neder. Es atkal mainu veidlapu, katrā vietā pārrakstot summu vārdiem. Es aizsūtu nākamo beņķi ar visu veidlapu. Tur atkal es rakstu summu vārdiem, visu pārtaisu. Viņi saka – šitais arī neder. Viņi beigās atsūta savu piedāvājumu – to mums apstiprina. Es pasūtu tai firmai, ko Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) man ieteica. Viņi pasaka – mums tādu krēslu nav," pieredzē dalījās Dūmiņš.
Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijā ''Sustento'' arī piekrīt, ka birokrātija aizēno mērķi.
"Man pat grūti pateikt, kas tas ir par birokrātijas līmeni, kurā mēs ļoti precīzi ar lineālu un pirkstu velkam līdzi katrai lietai. Nevis domājot par cilvēku, bet tikai par to papīru noformēšanu," sacīja organizācijas politikas koordinatore Iveta Neimane.
ESF projektā, kas sācies jau 2015. gadā, izveidotas ap 4000 subsidēto darbavietu, no kurām gandrīz 2000 ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tai pašā laikā no vairāk nekā 57 000 NVA reģistrētajiem bezdarbniekiem apmēram 15% ir cilvēki ar invaliditāti.
"Protams, ka visu bezdarbnieku un darba devēju vēlmes nekad nebūs iespējams apmierināt, bet, skatoties pēc šī brīža pieprasījuma, arī šogad vēl ir brīvs finansējums. Un vēl ir iespēja darba devējam pieteikties," pastāstīja projekta vadītāja Agnese Gelžina.
Organizācijā ''Sustento'' norādīja, ka lielā birokrātija ir viens no iemesliem, kāpēc darba devēji sūdzas par darbaroku trūkumu, bet nesteidz pieteikties subsidētajām darba vietām.
"Sarežģīts process izveidojies, un, protams, ka daudzi darba devēji nevēlas iet tam cauri.
Tas nav ministrijas līmenī. Ministru kabineta noteikumi šīs nianses nenosaka. Ja mēs runājam ar NVA, viņi atsaucās uz CFLA (Centrālo finanšu un līgumu aģentūru)," stāstīja organizācijas pārstāve Neimane.
NVA projekta organizatore Gelžina norādīja, ka nosacījumiem atkarīgi no ārējiem normatīvajiem aktiem: "Droši vien, ka izpratne par to, kas ir vienkārši un kas ir sarežģīti, katram ir sava, bet aģentūra ik gadu strādā pie dokumentu izstrādes vienkāršošanas. Tas ir ESF projekts, un ir daudzi nosacījumi, kas izriet no ārējiem normatīviem aktiem, un arī tas līguma garums ir atkarīgs no tā."
Nelieli atvieglojumi nākotnē gan būšot. Pašlaik tiekot strādāts pie digitālā pasākuma ieviešanas, kas nozīmējot, ka veidlapas varēs nerakstīt ar roku, bet atskaites veidosies automātiski. Pašlaik subsidētajām darba vietām 9% gadījumu darba devēji esot nevalstiskās organizācijas, bet lielākoties tie esot privāti uzņēmumi.
