Krustpunktā

Mediju anatomija: Mediju atbalsta fonda finansējuma sadale

Krustpunktā

Aktuāli: aug saslimstība ar Covid, iespējas nodrošināt kritiski svarīgo nozaru darbu

Kā situācija Ukrainā ietekmē drošību Eiropā? Izvaicājam aizsardzības ministru Arti Pabriku

Pabriks: Obligātais militārais dienests nav tabu jautājums

Vispārējs obligāts militārs dienests nav īstenojams ar esošajiem līdzekļiem īsā laika periodā, tomēr kopumā tas nav tabu jautājums, intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” atzina aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks par obligāto dienestu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Uz jautājumu par obligātā militārā dienesta iespēju, Pabriks atbildēja, ka iepriekš to pieļāva vien tad, kad ir izsmeltas iespējas, kas ir pieejamas un ko attīsta. “Un nebūtu pareizi mētāties no vienas sistēmas uz otru,” sacīja ministrs.

Vienlaikus viņš atzina, ka obligātā dienesta jautājums nav tabu.

Pabriks gan norādīja uz vairākiem aspektiem, kas jāņem vērā: cik ātri to var ieviest, uz cik lielu iedzīvotāju skaitu tas attieksies un cik tas izmaksās.

Attiecībā uz obligātā dienesta apjomu, pēc Pabrika teiktā, tam vajadzētu būt vispārējam un jāietver abu dzimumu jaunieši. “Dalījums šeit pa dzimumiem nav vairs 21. gadsimtam atbilstoši.

Mums ir dažādas nozares, kur vienkārši nav jēdzīgi to dalīt. Kāpēc zēniem tas būtu jādara un meitenēm ne?” viņš pauda.

Tāpat, viņaprāt, tas nevarētu būt izlases dienests ar 5–10%. Tas būtu jāattiecina uz visiem.

Attiecībā uz izmaksām, politiķis atzina, ka tās ir lielas. “Ja mēs gribam, lai šie karavīri nebūtu tā kā padomju laikā, kur tevi iesauca, tu to laiku nositi un papildus neko īsti neiemācījies (..), tad mums aprēķins uz 3000 jauniesaucamajiem vienā gadā, nozīmētu, ka pirms tam mums vajag vienreizēju investīciju loģistikā, kazarmās, nodrošinājumā tuvu 600 miljoniem eiro. Un uz 3000 ikdienas izdevumi jārēķinās ar vismaz 100–130 miljoniem eiro katru gadu.”

Pašreizējais Latvijas aizsardzības budžets ir apmēram 750 miljoni eiro.

“Tad rēķiniet – ja mēs gribam iesaukt visus, tad tas cipars kļūst nepanesams. Un arī šis cipars pie pašreizējā budžeta vienkārši nav iespējams,” sacīja ministrs.

Savukārt, ja drošības draudi turpinās pieaugt, tad būtu jāatrod aizsardzības spēju attīstīšanas metodes, kas prasa mazāk līdzekļu. “Bet mums nav vajadzīga lielgabalu gaļa un mums nav vajadzīgi, kas domā, ka viņi ir sagatavoti, bet viņi nav sagatavoti,” pauda Pabriks.

Starp pieejamām metodēm bruņoto spēku paplašināšanai viņš minēja militārā dienesta reklamēšanu. “Otrkārt, caur valsts aizsardzības mācības nometnēm mēs varam apmācīt cilvēkus, kas piedalās brīvprātīgajās nometnēs, un padarīt šīs nometnes par obligātām.

Mēs varam pēc tam jauniešus no šīm nometnēm automātiski uzskatīt par rezerves karavīriem.

Mēs arī piedāvājam vairākus gadus jebkuram Latvijas iedzīvotājam kļūt par rezerves karavīru, izejot trīs nedēļu apmācību kursus. Tā ka ir metodes, kā varam virzīties lēnām uz priekšu,” norādīja Pabriks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt