Runājot par krīzi Latvijas Radio, Pabriks teica, ka augstākā līmeņa vadība acīmredzot nav spējusi izpildīt savus pienākumus, iespējams, saistībā ar nepietiekamu profesionalitāti. Tāpat ministrs norādīja uz nepiemērotu pārvaldības modeli, kur priekšplānā ir Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Pabriks uzsvēra, ka nevienā nozarē nav iespējams panākt to, kas nepieciešams, turot nozari pusbada stāvoklī. Politiķis atcerējās, ka krīzes laikā tā bija arī Latvijas armijai. Viņš uzsvēra, ka valsts varētu atļauties uzlabot sabiedrisko mediju situāciju, jo tam nav vajadzīgas tik lielas summas kā, piemēram, veselības nozarē.
Ministrs teica, ka bez jauna finansējuma sabiedriskie mediji nespēs nodrošināt mērķu sasniegšanu.
Kā iemeslu notiekošajam Latvijas Radio politiķis nosauca nevēlēšanos sakārtot mediju nozari. Pabriks norādīja, ka parlamentam līdz šim, iespējams, nebija vēlmes vai izpratnes, lai pieņemtu likumus, kas nepieciešami iepriekš minētā mērķa sasniegšanai.
Pabriks rosināja veidot auditu, lai izgaismotu problēmas Latvijas Radio, un tad nākamā gada budžetā meklēt naudu.
KONTEKSTS:
Latvijas Radio Ziņu dienests atklātajā vēstulē paziņojis, ka izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei un pieprasa tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norāda uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojuma palielinājumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas.
Savukārt Latvijas Radio valde paziņojusi, ka no amatiem neatkāpsies un turpinās darbu. Tāpat valde pēc nedēļas sasauks preses konferenci, lai informētu par kritisko situāciju sabiedriskajā medijā.
Arī NEPLP priekšsēdētājas vietnieks Ivars Āboliņš pašlaik neredz pamatu atlaist radio valdi. Par mediju politiku atbildīgais kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka iesaistītajām pusēm jāsēžas pie sarunu galda.
