Pārbaužu rezultāti kalpos rekomendāciju izstrādei, lai paaugstinātu kuģošanas drošību. Gan Parīzes, gan Tokijas saprašanās memorandu valstīs vairāk nekā 15% kuģu pārbaudēs konstatēto trūkumu ir saistīti tieši ar navigācijas drošību.
Latvijas Jūras administrācijas pārstāve Sarma Kočāne pastāstīja, ka līdzīgi, kā mašīnām ir tehniskā apskate, arī kuģiem noteiktā laikā notiek pārbaudes, un vēl ir arī ārkārtas pārbaudes.
“Latvijas karoga kuģis brīdī, kad tuvojās šī pārbaude, veicot savu reisu, ieiet, piemēram, Anglijas, Nīderlandes vai kādā citā ostā, un šīs attiecīgās valsts dienesti pārbauda mūsu kuģi, un otrādi – Latvijā šīs kontroles veic Latvijas Jūras administrācijas inspektori,” skaidroja Kočāne.
“Šo trīs mēnešu laikā - septembris, oktobris, novembris - visās šajās ostas valsts kontrolēs paralēli tam, ka tiek veiktas ikdienas pārbaudes, pastiprināti kāds viens konkrēts jautājums [tiek pārbaudīts], šinī gadījumā navigācijas drošība šogad,” pastāstīja Kočāne.