Aizvadītajā nedēļā putnu gripa Latvijā konstatēta 12 gulbjiem, gārnim un Kanādas zosij. Putni atrasti Lapmežciemā, Jūrmalā, Ragaciemā, Rīgā (Dārziņos), Vērgalē un Ventspilī.
“Tas, kāpēc iepriekšējos gados putnu gripa gāja mums garām, bet šogad ir Latvijā konstatēta, tad mēs to skaidrojam ar auksto ziemu, kas nenāk mums par labu šajā ziņā. Atklāto ūdenstilpju ir mazāk, un putni šajās neaizsalušajās vietās koncentrējas lielākā skaitā vienuviet. Tāpat cilvēki vēl apdzīvotājās vietās piebaro gulbjus un meža pīles. Tas viss veicina šo slimību izplatīšanos. Citos gados siltajās ziemās tie savvaļas putni, kas neaizlidoja, izkliedēti uzturējās ūdenstilpēs, bet tagad tie pulcējas zem tiltiem un upju jūras ietekās, kur cilvēki arī ziņojuši mums par atrastajiem putnu līķiem,” skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāve Madara Volka.
Līdz šim Latvijā kopumā laboratoriski izmeklēti 35 savvaļas ūdensputni, un 20 no tiem konstatēta putnu gripa. Ornitoloģijas biedrības pārstāve, ūdensputnu pētniece Antra Stīpniece pastāstīja, ka no savvaļas ūdensputnu sugām pret gripu uzņēmīgāks ir brūnkaklis, bet vieglāk šo slimību pārslimo meža pīles. Taču kopumā savvaļas ūdensputnu populācijai putnu gripa nav tik bīstama kā mājputniem.
“Katra suga ir dažādi jutīga, bet katrā ziņā tas, ka populācijā ir gan jaunie, gan vecie putni.
Un, jo ģenētiski daudzveidīgāka ir populācija, jo mazāku ietekmi šīs sērgas var atstāt populācijas līmenī.
Jutīgie apmirst, bet palikušie, ja viņiem nav iznīdēts ligzdošanas biotops, tad suga turpināsies. Taču tās gripas populācijās cirkulē un vīruss dubļos var saglabāties ilgi,” norādīja Stīpniece.
Lai arī stingrāki biodrošības noteikumi valdībā vēl nav apstiprināti, PVD aicina mājputnu turētājus nelaist putnus ārpus telpām vai nožogotām konstrukcijām, lai nepieļautu to kontaktu ar savvaļas putniem. “Jāpiemin, ka Igaunijā arī tikai pirms nedēļas tika konstatēts pirmais savvaļas putnu saslimšanas gadījums un tagad putnu gripa konstatēta jau mājputnu novietnē. Mēs arī katru dienu gaidām, kad šie noteikumu grozījumi stāsies spēkā, jo pašlaik pastiprinātas biodrošības prasības ir tikai rekomendāciju veidā.
Mēs aicinām mājputnu turētājus nelaist putnu ārā, neņemt ūdeni no atklātām virszemes ūdenstilpnēm un pakaišu barību turēt tur, kur tai nevar piekļūt savvaļas putni.
Taču, tiklīdz šie noteikumi būs spēkā, tad šī prasība jau būs obligāta. Un tad PVD jau reaģēs uz sūdzībām, kur mājputni tomēr tiek laisti ārā, un veiks pastiprinātas pārbaudes saimniecībās,” pastāstīja Volka.
Grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas putnu turēšanu telpās noteiks kā obligātu prasību, valdības sēdē plānots skatīt šonedēļ.
KONTEKSTS:
2021. gadā augsti patogēnā putnu gripa savvaļas putniem konstatēta 21, bet mājputniem 17 Eiropas valstīs.
Eiropas valstīs cirkulējošie putnu gripas apakštipi ir nopietns drauds putnkopības nozarei Latvijā. Slimība Latvijā pirmo reizi konstatēta šogad februārī diviem Jūrmalā, Dzintaru pludmalē, atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem.
2016. un 2017. gadā, kad bija putnu gripas vilnis, vienīgi Latvija un Igaunija palika slimības neskartas. Toreiz Eiropas putnkopības nozare cieta milzīgus zaudējumus.
