Aculiecinieks

Aculiecinieks. Nozagtais zelts

Aculiecinieks

Aculiecinieks. Vijciema čiekuru kaltes šarms

Aculiecinieks

Ornelas sudraba slidas: Dauna sindroms nav šķērslis iegūt augstu atzinību daiļslidošanā

Pirms desmit gadiem Rīgā mammai Diānai piedzima maza meitenīte. Viņu nosauca ļoti neparastā vārdā - Ornela. Tikai dzemdību namā ģimene uzzināja, ka Ornela nebūs tāda kā citas mazas meitenītes vai precīzāk – kaut kādā ziņā vienmēr būs maza. Viņai ir Dauna sindroms - 46 hromosomu vietā 47. Šī papildu gēna kopija mazulim maina to, kā attīstās ķermenis un smadzenes. Pasaulē vidēji viens no 700 bērniem piedzimst ar sindromu, kas nosaukts tā atklājēja – angļu ārsta Džona Dauna vārdā.

Ģimenei, kurā ir šāds bērns, jāiegulda milzīgs darbs, lai palīdzētu augt un sasniegt to, ko citi bērni sasniedz it kā bez īpašas piepūles. "Godīgi sakot, tas bija mans sapnis, lai bērns nodarbotos ar daiļslidošanu. Es nezināju, vai tas iespējams, jo ne katrs uzņēmās trenēt. Un tad, kad uzzinājām, ka Olga Ņečajeva, sporta kluba “Twizzle” vadītāja, trenē šādus bērniņus, atnācām, pamēģinājām un sapratām, ka tas ir mums un ka mēs trenēsimies," sacīja Ornelas mamma Diāna Ručevska. To, ka Ornelai ir viss, kas nepieciešams daiļslidošanai - iekšējs starojums, trausls ķermenis un ļoti lielas darba spējas - atzīst arī trenere Ņečajeva.

Sabrukušās cerības

Pirms vairākiem gadu desmitiem Sanktpēterburgā mazu meitenīti Oļu mamma aizveda uz publisko slidotavu parkā. Sešgadniecei tā iepatikās slidot, ka viņa sāka trenēties profesionāli. Arī pēc pārcelšanās uz Rīgu. Uzvara pēc uzvaras, vairākkārtēja Latvijas čempione, Latvijas jauniešu izlases dalībniece, Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) izlases dalībniece. Tad - slēgta nometne, kurā trenē septiņas dienas nedēļā un māca franču valodu, gatavojoties pirmajam pasaules jauniešu čempionātam daiļslidošanā.

Tomēr - Komunistiskās partijas lēmums, ka Padomju Savienība čempionātu Francijā boikotē. Sapnis, kurš pāršķelts ar asu slidu. Olga izstājās. "Agri apprecējos. Bet no daiļslidošanas pilnībā atteikties vienalga nespēju. Kļuvu par treneri. Pirmo trenēju savu bijušo partneri. Maniem audzēkņiem vienmēr bijuši labi panākumi. Ļoti labi!" tā trenere Ņečajeva. Likteņa ironija – jau kā trenere, braucot uz dažādiem treneru semināriem un kursiem, Olga nokļuva tieši tajā Francijas pilsētā -  Mežēvā, netālu no Monblāna, kur reiz cerēja uzstāties jauniešu čempionātā.

“Man pilnīgi skudriņas skrēja pāri!" viņa atzīst.

Par Ornelu trenere saka - unikāla meitene. "Viņa nevar runāt, viņa runā kā putniņš! Čivina - Ola, Ola...privet! Nevar visu pateikt, bet mēs strādājam kopā jau četrus gadus un es saprotu, kā viņa jūtas un ko viņa domā. Viņa visu saprot," saka Ņečajeva. Viņa trenē 20 bērnus ar īpašām vajadzībām. “Mūsu grupā Rīgā ir daudz, 20 bērni ar īpašām vajadzībām. Dažādas diagnozes. Un Liepājā arī, ļoti daudz cilvēku, ne tikai bērni," skaidro trenere.

Marks gribētu straujāk

Pārī ar Ornelu tagad slido Marks Mihailovs. Zēns no Daugavpils, kurš vienkārši ļoti gribēja trenēties daiļslidošanā. Kas tas vispār ir? "Tās ir dejas uz ledus! Ir jādara visu sinhroni, jāpagūst kopā ar partneri," skaidro Marks. Ja zēnam dotu vaļu, uz ledus skanētu citi ritmi - Marks saka, ka viņam patīk ātra mūzika, piemēram, elektroniska. Viņa mamma ļoti priecājas par to, cik pacietīga ir Ornela. "Viņa ir īpašs bērns, vienmēr ar smaidu, dažreiz trenējoties paliek divatā un Marks sāk skaidrot, tā nedari, tā dari un man liekas, ka viņš par skarbu, bet viņa visu piedod, visu izpilda, ko teiks," saka Marka mamma Nataļja Mihailova.

Viņa arī saka, ka izmaksu ziņā trenēties pārī ir daudz vieglāk, bet Marka straujajam raksturam iespēja mācīties pacietību, slidojot kopā ar īpašo bērnu. "Aukstums nav problēma, treniņi arī ne, bet drīzāk pārgurums, savākties un turpināt tad, kad ļoti negribas," norāda Marka mamma.

Agrīnā portidža un sudrabs

"Viņa jau piedzima kā īpašs bērns. Līdz tam mēs to nezinājām, tikai Dzemdību namā mums pateica, ka viņa ir ar īpašām vajadzībām. Ar Dauna sindromu. Sākumā bija bail, protams," saka Ornelas mamma Diāna. Ornela ir ļoti sportiska un muzikāla meitene. Taču aiz tā stāv ļoti liels darbs. Divas reizes nedēļā meitene dodas uz baseinu. Tāpat viņa apmeklē mūzikas terapiju un logopēdu. "Mēs apmeklējam muzikālās nodarbības Portidžas programmā, mūzikas terapiju. Mūzika attīsta gan smadzenes, gan palīdz daiļslidošanai, arī ritma sajūtu attīsta," saka Diāna.

Tieši sacīkstēs ar saviem īpašajiem daiļslidotājiem Olga ir atkal atgriezusies uz pjedestāla.

Somijā, "Special Olympics" (Speciālā Olimpiāde) sacīkstēs, Ornela saņēma sudrabu. “Mēs pirms tam gatavojāmies, trenējāmies. Nevar teikt, ka braucām kā baltas lapas. Zinājām, ka mums ir ko parādīt. Var taču redzēt, ka viņa labi slido. Ir talantīga," atzīst Ornelas mamma.

Olga Ņečajeva, trenere, gan ir daudz pieticīgāka. "Es pateicu vecākiem, ka nekādas vietas mums nevajag. Mēs braucām uzzināt, kā tas notiek. Kad mēs atbraucām, visi treneri, visas komandas, visi dalībnieki bija atvērti. Viņi visi bija priecīgi, ka jauna valsts Latvija atbrauca uz sacensībām. Divas stundas gatavojās apbalvošanai. Un kad saka – Ornela Dančenko – otrā vieta, no Latvijas - mums bija šoks! Tur dalībniekiem bija 23 gadi, 24 gadi un mūsu mazā meitene 9 gados bija otrā," pauda Ņečajeva.

Speciālā olimpiāde un sapnis par ledu

Nu jau šoks sen ir pāri. Arī Olga atradusi veidu, kā pievienoties "Special Olympics" kustībai. Tagad viņi gatavojas savām olimpiskajām spēlēm. "Special Olypics" ir kustība, kas visā pasaulē apvieno cilvēkus ar garīgās attīstības traucējumiem un rīko starptautiskas sacīkstes 30 olimpiskajos sporta veidos. "Tagad mēs esam "Special Olympics" biedri un gatavojamies 2021. gadā uz "Special Olympics" olimpiādi. No Latvijas turp dosies četri sportisti!" tā trenere Ņečajeva.

Olgai vēl ir kāda cerība - tikt pie bezmaksas ledus Rīgā, kaut uz stundu nedēļā.

Liepājā pašvaldība sedz ledus izmaksas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un Olga brauc uz turieni, lai viņus trenētu. Rīgā ledus īre ir ļoti dārga - ap 200 eiro stundā. Tik daudz naudas īpašo bērnu vecākiem un Olgai nav, un viņa īrē tikai gabaliņu. Piemēram, laikā, kad trenējas citi, tiek pie trešdaļas ledus. Tas izmaksā 60 - 70 eiro un dažkārt Olga par ledu samaksā no savas kabatas - trenē par velti un vēl nopērk ledu, lai īpašie bērni varētu gatavoties sacīkstēm. "Es trenēju šos bērnus bez maksas, protams! Es nevaru ņemt no viņiem naudu, es zinu, cik viņi tērē rehabilitācijai un ārstiem," norāda trenere Ņečajeva.

Olgas dibināto klubu sauc “Tvizls”. Tas ir elements, kas sākotnēji radās, dejojot tango. Oficiāli –  ceļojošs pagrieziens uz vienas kājas ar vienu vai vairākiem apgriezieniem, kas veikli nepārtraukti rotē jeb griežas par 360 grādiem. Obligāts elements, izpildot daiļslidošanas programmu sacīkstēs. Nu izskatās, ka  kārtīgu pagriezienu piedzīvo arī Olga un viņas audzēkņi - viņus filmēs britu raidorganizācija BBC. Izrādās, arī viņiem šis stāsts liekas neticami skaists, un filmēšanas grupa lido uz Rīgu, lai to parādītu visai pasaulei.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti