Dzimumu nevienlīdzība
Vecumā no 25 līdz 34 gadiem 2017.gadā 19% vīriešu un 10% sieviešu nebija pabeigta vidējā izglītība. OECD vidējais rādītājs: 17% vīriešu un 14% sieviešu. Turklāt dzimumu nevienlīdzība Latvijā ievērojami pārsniedz vidējo, neraugoties uz līdzīgu kopējo jauniešu skaitu bez pabeigtas vidējās izglītības.
Vidēji OECD valstīs zēni biežāk atkārto mācību gadu (60% no otrgadniekiem ir zēni), bet šī atšķirība ir vēl izteiktāka: divi no trīs mācību gada atkārtotājiem pamatizglītības otrajā posmā ir zēni. Turklāt Latvijā augstākās izglītības iestāžu absolventu sieviešu īpatsvars 2016.gadā bija 65%, kas ir augstākais visās OECD un partnervalstīs.
Savukārt nodarbinātības līmenis jauniem vīriešiem bez vidējās izglītības Latvijā (76%) ir augstāks nekā sieviešu vidū (56%). Šī 20 procentpunktu starpība starp vīriešiem un sievietēm gan ir mazāka nekā vidēji OECD valstīs.
Vienlaikus 2016.gadā sievietes ar augstāko izglītību un pilnas slodzes darbu Latvijā nopelnīja 80% no vīrieša peļņas.
Vairāk bērniem pirmsskolas izglītība
Bērnu uzņemšana agrīnajā izglītībā un aprūpē ir ievērojami pieaugusi kopš 2005.gada un pašlaik krietni pārsniedz OECD vidējo rādītāju. No 2005. līdz 2016.gadam 3 gadus vecu bērnu dalība pirmsskolas izglītībā palielinājusies no 66% līdz 89%
Latvijā un vēl septiņās OECD valstīs bērni sāk skolas gaitas 7 gadu vecumā, kas ir augstākais izglītības sākšanas vecums OECD valstīs un partnervalstīs.
Apmēram 93% bērnu ir reģistrēti publiskajos bērnudārzos (OECD vidējais rādītājs – 68%), un pašvaldību un valsts finansējums sedz gandrīz visus izdevumus šajā izglītības pakāpē (98%, salīdzinot ar 83% vidēji OECD valstīs).
Savukārt bērnudārzu skolotāju 2016.gadā nopelnītais bija ievērojami zem vidējā OECD rādītāja. Bērnudārzu vadītājiem gan vidējā gada alga ir par 55% lielāka nekā skolotājiem. Šī ir lielākā relatīvā starpība, kas vidēji ir novērota OECD valstīs.
Profesionālajā izglītībā maz audzēkņu
OECD norāda, ka Latvija guvusi panākumus, vidējās izglītības ieguvi padarot gandrīz universālu. Taču profesionālās izglītības programmās ir zemāki uzņemšanas rādītāji nekā vispārējās izglītības programmās.
OECD lēš, ka, esošajām tendencēm saglabājoties, apmēram 85% šodienas jauniešu Latvijā pirmo reizi iegūs vidējo izglītību, no tiem 63% beigs vispārējās izglītības programmas un 22% – profesionālās izglītības programmas.
Savukārt nodarbinātības problēma iedzīvotājiem bez vidējās izglītības Latvijā ir mazāka nekā vidēji OECD valstīs.
Būtiski vairāk augstāko izglītību ieguvušo
Pēdējās desmitgadēs augstākā izglītība ir kļuvusi ievērojami pieejamāka. Latvijā pērn 87% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību bija nodarbināti (OECD vidēji – 84%).
2016.gadā 70% Latvijas iedzīvotāju (no 25 līdz 64 gadiem), kuriem ir augstākā izglītība, pelnīja vidēji vairāk nekā citi iedzīvotāji. Vidējo izglītību ieguvušajiem šis īpatsvars bija 38%, un šis īpatsvars samazinās līdz 25% cilvēkiem bez pabeigtas vidējās izglītības.
Kamēr Latvijā no 2013. līdz 2016.gadam bija liels ienākošo mobilo studentu pieaugums, Latvijas studentu īpatsvars, kuri devās studēt citās OECD un partnervalstīs, samazinājās par 14%. Tas ir lielākais kritums OECD valstu vidū.
