Ceturtdien, 19.maijā, publicētajā OECD ziņojumā par izglītību Latvijā norādīts, ka lauku skolu skolēni no pilsētas skolēniem atpaliek par vienu mācību gadu. Jelands norāda, ka situācijas labošanai būs jāpieņem grūti lēmumi.
“Šis nav viegls jautājums. Ir jāskatās uz skolu tīklu, klašu lielumu un kur atrodas šīs skolas,” sacīja Jelands.
“Turēšanās pie mazām skolām ir emocionāli un sociāli nozīmīgi, taču ilgtermiņā tas nedod neko labu ne skolēniem šajās skolas, ne valstij kopumā,” skaidroja eksperts.
“Labākā lieta, ko darīt, ir skatīties uz citām valstīm, kur šie jautājumi ir risināti. Ir vajadzīgas konsultācijas, ir vajadzīgs plāns, ir jābūt taisnīgam, un skaidri jāizstrādā skolu kritēriji. Kad tas ir izdarīts, ir vajadzīga līderība un jāvirzās uz priekšu, jo svarīgākā ir bērnu nākotne, kas kļūs par valsts nākotni,” norādīja Jelands.
OECD apjomīgajā ziņojumā „Izglītība Latvijā” apskatītas visas Latvijas izglītības pakāpes. Kā viena no galvenajām problēmām norādīta lielā atšķirība starp lauku un pilsētu skolēniem. 2012. gadā veiktais skolēnu zināšanu tests liecina, ka matemātikā pilsētu skolēni apsteidz savus vienaudžus laukos par veselu mācību gadu. OECD Izglītības un prasmju direktorāta Politikas ieteikumu un īstenošanas nodaļas vadītājs Ričards Jelands norāda, ka skolēnu zināšanu starpības samazināšanai būs vajadzīgi grūti lēmumi, slēdzot mazās skolas.
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa skaidroja, ka atšķirību izglītībā pilsētās un laukos rada arī vecāku iespējas atbalstīt savus bērnus un skolotāju kvalitāte. Lai gan no skolu slēgšanas neizbēgt, Lejiņa solīja, ka tas notiks pārdomāti.
“Tik tiešām ir jautājums par ilgtspējīgu skolu tīklu, nevis par vienkārši mehānisku slēgšanu, bet par ilgtspējīgu skolu tīkla pastāvēšanu, vienlaikus skatot to kopā ar zināmiem kvalitātes rādītājiem. Mēs zinām, ka var būt maza ar labu sniegumu skola, ar ne pārāk lielu skolēnu skaitu, bet tas nozīmē, ka process tiek organizēts tā un mācībspēki ir tādi, ka mēs to kvalitāti varam sasniegt un noturēt,” sacīja Jelands.
Lai lauku skolēnus pēc iespējas agrāk iesaistītu mācību procesā, OECD ziņojumā rekomendēts ieviest obligāto pirmskolas izglītību no četru gadu vecuma.
Valsts izglītības satura centrs šobrīd izstrādā mācību programmu, kas būs domāta tieši četrgadīgajiem, taču ieviest obligātu pirmskolas izglītību jau no četru gadu vecuma Izglītības ministrija neplāno, stāstīja ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule.
“Saglabājam to pašu sistēmu, ka piecgadīgie bērni, kā arī šobrīd 5-6 gadīgie bērni ir iekļauti pirmskolas obligātajā sagatavošanas procesā, un vecāki var izvēlēties, vai tas ir piecos vai sešos gados. Mēs šeit arī pasakām, ka obligātajā sagatavošanas procesā piecus gadus veci bērni tiks iekļauti noteikti. Bet pieaug tendence četrus gadus veciem bērniem arī mācīties pirmskolas iestādē,” norādīja Papule.
Attiecībā uz augstākiem izglītības līmeņiem OECD ziņojumā ieteikts sašaurināt robežu starp vidusskolu un profesionālo izglītību un turpināt celt profesionālās izglītības prestižu, kā arī iesaistīt vairāk cilvēku mūžizglītībā. Tikmēr augstākajā izglītībā OECD aicina pabeigt Pasaules Bankas ieteikto trīs pīlāru finansējuma reformu, konsolidēt institūcijas un studiju programmas, un strādāt pie izglītības kvalitātes celšanas.
Jau ziņots, ka OECD ieteica soļus, kuri izglītības kvalitātes un līdz ar to valsts konkurētspējas celšanai Latvijai būtu nepieciešami, - ne tikai jāceļ algas skolotājiem, bet arī jāslēdz daļa skolu laukos un pārējās jāiegulda resursi, lai celtu mācību kvalitāti. Jāpanāk, lai bērnudārzus apmeklētu vēl vairāk mazuļu, un jāpēta, kāpēc tik daudz septiņgadieku vēl nesēž skolas solā. Jāsamazina tā saukto specskolu skaits, bērnus ar īpašām vajadzībām integrējot parastajās klasēs.
