Ceļu fondā attiecīgi tiktu ieskaitīti infrastruktūrai paredzētie līdzekļi - degvielas akcīzes nodoklis, transportlīdzekļa nodoklis un vinjete jeb kravas automašīnu maksa par ceļu lietošanu. Patlaban no šīs naudas ceļiem tiekot atvēlēta vien trešā daļa.
Īpaši finansējuma trūkums jūtams reģionālo ceļu uzturēšanā un atjaunošanā.
Deficīts sasniedz jau aptuveni četrarpus miljardus eiro. Turklāt ceļu sliktais stāvoklis ik gadu rada lielus zaudējumus to lietotājiem – līdz pat 800 miljoniem eiro gadā.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka ātru risinājumu problēmai nebūs. Pēc diviem gadiem beigsies arī ceļu atjaunošanai pieejamais Eiropas Savienības fondu finansējums. Valdībai jāizšķiras, kā segt līdzekļu iztrūkumu.
Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka pašlaik budžetā ceļiem paredzēti aptuveni 200 miljoni eiro. Lai gan likumā paredzēts, ka ceļiem var novirzīt 80% no degvielas akcīzes nodokļa, likums arī pieļauj, ka Saeima, pieņemot budžetu, var lemt citādi un ceļu būvei atvēlēt konkrētu summu.
Ja ceļiem būtu iezīmēti 80% no akcīzes nodokļa, kā tas bija paredzēts likumā, tad finansējums ceļiem būtu nedaudz mazāks par 500 miljoniem eiro gadā, atzina Vectirāns.
Viņš atzina, ka Satiksmes ministrija jau 2013.gadā prezentēja ceļu sakārtošanas plānu, kuru valdība pieņēma zināšanai, taču programma īsti nedarbojas un ik gadu ceļu sakārtošanai trūkst 460 miljoni eiro. Ceļa fonda atjaunošana ļautu efektīvāk plānot un izlietot naudu ceļa būvei un uzturēšanai.
Savukārt biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” izpilddirektors Zigmārs Brunavs raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka ministrija acīmredzot beidzot saprata, ka uz valdību var aiznest jebkādu plānu un programmu, bet rezultātu sasniegt tik vienkārši diez vai izdosies, tāpēc ar nozares speciālistiem sākta diskusija par iespējamām pārmaiņām.
Brunavs arī pastāstīja, ka ceļu tīkla sakārtošanai nepieciešama radikāla pieejas maiņa. Pašlaik galvenais fokuss ir uz valsts ceļiem, kas ir mazākā daļa no kopējā ceļu tīkla, un nākotnē, atjaunojot un būvējot ceļus, būtu jāskatās uz kopējo ceļu tīklu, sakārtojot ceļus nevis atkarībā no to piederības, bet gan atkarībā no tautsaimniecībai un cilvēku mobilitātes nepieciešamībām.
Ekspertu padome ar saviem priekšlikumiem nāks klajā jūlija beigās. Patlaban vairākums iestājas par Ceļu fonda atjaunošanu. Šī ideja gan regulāri tiek aktualizēta kopš fonda likvidācijas pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tomēr pret šādu speciāla budžeta atjaunošanu iebilst Finanšu ministrija.
