Tuvākais bankomāts deviņu vai pat 34 kilometru attālumā. Tā ir ikdiena vēl vairākās vietās Latvijā, piemēram, Saldus novada Ezeres pagastā.
„Mūsu pieredze - pēc Hipotēku bankas likvidēšanas esam bez bankomāta. (..) Pagasta iedzīvotāji rakstīja vēstuli, prasīja bankomāta atjaunošanu, bet cerības mazas,” stāsta pagasta pārvaldes vadītājs Ainārs Akerfelds.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkotā sapulcē bez bankomātiem palikušo pašvaldību vadītājus uzklausīja banku pārstāvji. Taču tik vienkārši dot solījumu ierīkot bankomātus bankas nevarot, saka Latvijas Komercbanku asociācijas padomnieks Teodors Tverijons.
Bankomātu uzstādīšana n ir dārgs pasākums, tas izdevīgs tur, kur ir attiecīgs sociāli ekonomiskais un finansiālais pamatojums. Jāmeklē kopā ar pašvaldībām, kā banku aizvietot,” norāda Tverijons.
Arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs atzīst - būtu jāpanāk, ka bankomāts nav vienīgais līdzeklis skaidrās naudas izņemšanai. Antonovs uzsver, ka valdība, uzklausot VARAM ziņojumu, jau ir nolēmusi: valsts neveidos savu bankomātu tīklu un arī neieguldīs finansējumu kādas privātās bankas tīklā, tāpēc ir jāmeklē alternatīvi risinājumi. Akerfelds no Ezeres pagasta gan norāda - vismaz līdz šim citas naudas izņemšanas iespējas laukos ir visai ierobežotas:
Benzīntanks un aptieka. Bet, ja nav skaidrās naudas, nav, ko izsniegt. Jo degvielas bāzē norēķinus veic ar pārskaitījumu.”
Tikmēr VARAM uzskata, ka skaidras naudas izņemšanu varētu piedāvāt novadu pašvaldības, nodrošinot to, piemēram, pagastu pārvaldēs esošajos klientu centros. Piektdienas sanāksmē atsevišķu novadu pārstāvji gan apgalvojuši, ka pašvaldībai tādu tiesību neesot. Ministrija to gan apšauba, jo dažos novados tā esot ierasta prakse. Savukārt pavasarī VARAM sola nākt uz Ministru kabinetu ar kārtējo informatīvo ziņojumu par skaidras naudas izņemšanas iespējām Latvijas teritorijā.