ĪSUMĀ:
- Bankomātos pērn iemaksāti vairāk nekā 2 miljardi eiro, izmaksāti – 5.
- Kopumā skaidras naudas aprite Latvijā pērn bijusi 8 miljardu eiro apmērā.
- Vien maza daļa iemaksas skaidrā naudā bankomātos veic katru mēnesi.
- Bet vidējā summa tad nav maza – 600 eiro, kas var liecināt par ēnu ekonomikas klātbūtni.
- Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns paredz kredītiestādēm regulāri informēt VID par iemaksām un izmaksām bankomātos.
- Tomēr eksperti uzsver – naudas iemaksām ir arī objektīvi iemesli.
- VID interesē netipiski naudas izmaksu gadījumi.
- Līdzšinējie centieni izsekot skaidrās naudas plūsmai gan bijuši bez būtiskiem rezultātiem.
- Ar jauno plānu Finanšu ministrija cer atsijāt nelikumīgās darbības.
Skaidras naudas aprite mērāma 8 miljardu eiro apmērā
Pagājušā gadā Latvijā bankomātos iemaksāti vairāk nekā divi miljardi eiro, bet izmaksāti teju pieci miljardi eiro. Tomēr kopumā skaidras naudas aprite pērn mērāma aptuveni astoņu miljardu eiro apmērā, Latvijas Radio noskaidroja Finanšu ministrijā un Latvijas Bankā.
"Salīdzinot ar 2022. gadu, pagājušā gadā mēs redzam nelielu kritumu iemaksās, bet, kas interesanti, redzam nelielu pieaugumu izmaksās," pastāstīja Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa.
Tomēr, skatot tendenci ilgākā laika periodā, skaidras naudas iemaksas bankomātos sarūk.
"Līdz 2019. gadam gan iemaksas, gan izmaksas ir bijušas ar augošu tendenci, tad, sākoties pandēmijai, protams, kas ir saprotami, skaidras naudas darījumu apjoms saruka un saruka arī iemaksas bankomātos," viņa turpināja.
Vērtējot šos datus, jāņem vērā fakts, ka tie rāda ne tikai iedzīvotāju naudas lietošanas paradumus, bet atspoguļo arī bankomātu tīkla pieejamību un to, kādas maksājumu iespējas piedāvā tirgotāji.
Vien maza daļa iemaksas veic ik mēnesi
Ja Latvijas Banka apkopo statistiku par skaidras naudas iemaksu un izmaksu kopējo apjomu bankomātos, tad komercbanku rīcībā ir jau detalizētāki dati par bankomātos iemaksāto vidējo summu un klientu profilu, kas visbiežāk veic skaidras naudas iemaksas un izmaksas bankomātos.
"Ja skatāmies uz "Swedbank" aktīvajiem klientiem, tad pērn aptuveni puse no visiem klientiem iemaksāja naudu bankomātā. Un vidējā iemaksas naudas summa bija aptuveni 190 eiro," informēja "Swedbank" ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Lielāka vidējā iemaksu summa bija Pierīgā esošajos bankomātos, bet mazākas – Latgalē. "Dzimuma ziņā vairāk vienā reizē vidēji iemaksā vīrieši nekā sievietes," piebilda "Swedbank" pārstāve.
Interesanti, ka, analizējot vecuma grupas, var redzēt, ka vidēji lielākās summas vienā reizē – apmēram 260 eiro – iemaksā seniori, kuri sasnieguši 76 gadus.
"Bet tur jāsaprot, ka puse no senioriem iemaksas vispār veic tikai vienu reizi gadā. Iespējams, viņi iemaksā dzimšanas dienā sadāvināto naudu, un tas ir arī viss," sacīja Zorgenfreija.
Uz jautājumu, vai, analizējot datus par skaidras naudas plūsmu bankomātos, var arī secināt kaut ko par ēnu ekonomikas riskiem, Zorgenfreija atbildēja, ka salīdzinoši maz ir tādu klientu, kas iemaksas veic katru mēnesi ,– tādu esot tikai 5% no visiem klientiem, kas veic iemaksas.
"Bet, ja iemaksas regulāri veic, tad vidējā iemaksu summa ir salīdzinoši augsta – 600 eiro. Tas nav maz. Tas teorētiski varētu būt signāls par darbību ēnu ekonomikā," atzina "Swedbank" ekonomiste.
Komercbankas pārstāve gan vienlaikus akcentēja, ka ne vienmēr šādas regulāras un samērā lielas skaidras naudas iemaksas liecina par darbību ēnu ekonomikā: "Kāds pašnodarbinātais, vai, iespējams, vīrs iedevis sievai kādus līdzekļus. Visādas situācijas var būt. Ja mēs paskatāmies, kas ir šie regulārie iemaksātāji, tad šīs personas ir 36–49 gadus vecas un lielākā daļa – sievietes."
Būs jāatskaitās VID
Finanšu ministrijas paspārnē tapušajā ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā, kas janvārī guvis valdības atbalstu, paredzēts, ka kredītiestādēm reizi ceturksnī būs jāsniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par iemaksām un izmaksām bankomātos, ja tās pārsniedz kādu noteiktu slieksni.
"Mēs vēl nezinām, protams, precīzi, kāds būs šis slieksnis un ko tas nozīmēs, bet iemaksu datos noteikti velns ir detaļās. Ja mēs šādu ātru analīzi veicam, tad redzam atsevišķus signālus, kas var radīt jautājumus par iesaisti ēnu ekonomikā. Bet kopumā mēs no šiem datiem neredzam, ka iesaiste būtu ļoti plaša. Un tas nav brīnums –
ja cilvēks dzīvo ēnu ekonomikā, tad viņš pēc iespējas centīsies izvairīties no naudas turēšanas vai ieskaitīšanas bankā. "Plikus" iemaksu datus nevarēs analizēt. Ir jāskatās konteksts ar kopējiem ienākumiem, ģimenes situāciju, nodarbinātību.
Ļoti daudzi aspekti tur ir jāņem vērā," skaidroja Zorgenfreija.
Patlaban komercbankām ir pienākums reizi gadā ziņot VID par tiem klientiem, kuru bankas konta apgrozījums pārsniedz 15 tūkstošus eiro. "Bet, manuprāt, par iemaksām un izmaksām nekas tamlīdzīgs nav pagaidām jāsniedz. Kopumā mēs iesim uz lielāku caurredzamību, uz lielāku atklātību, datu dalīšanos," piebilda Zorgenfreija.
Skaidras naudas apritei – arī objektīvi iemesli
Arī Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis uzsvēra, ka pastāv arī objektīvi iemesli skaidras naudas apritei.
"Un ne vienmēr tas liecina vai ir saistīts ar ēnu ekonomikas aktivitātēm. Ļoti svarīgi uzsvērt, ka skaidras naudas iemaksas bankomātos ir izplatītas mazo un arī vidējo uzņēmumu vidū, kuriem ir ērtāk un izdevīgāk sava, piemēram, mazā veikala ieņēmumus inkasēt pašiem un nodot bankomātā šo skaidro naudu, nevis piesaistīt kādu ārpakalpojuma sniedzēju, kurš profesionāli veic inkasācijas pakalpojumu. Tur ir vienkārša ekonomika un vienkārša matemātika apakšā," norādīja Brazovskis.
Vērtējot ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu, viņš pozitīvi uzteica ieceri nevis vētīt visus, kuri veic skaidras naudas iemaksas bankomātos vai vispār apgroza skaidru naudu, bet gan pēc noteiktiem parametriem analizēt naudas plūsmu.
"Tiešām strādāt un vērsties pret tiem gadījumiem, kur ir kaut kāda ļaunprātība.
Lai nav tā, ka mēs, atvainojiet, [skatām] visus pa perimetru, ieskaitot tos, kuriem ir leģitīmi un tīri ekonomiski apsvērumi, kāpēc viņš veic skaidras naudas iemaksas bankomātā," pauda Brazovskis.
Savukārt, runājot par banku jeb finanšu iestāžu iesaisti ēnu ekonomikas ierobežošanā, Brazovskis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai ziņošana VID ir jēgpilna, reizi ceturksnī un neuzliek bankām kādus administratīvus slogu.
VID interesē netipiski izmaksu gadījumi
VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča stāstīja, ka brīdī, kad iestādes rīcībā nonāks detalizētāka informācija par naudas iemaksām un izmaksām bankomātos, iestādei būs iespēja jau vērtēt naudas plūsmas saistību ar nodokļu nemaksāšanu jeb ēnu ekonomiku. Patlaban VID šāda iespēja ierobežotās informācijas dēļ nav.
"Mēs plānojam, protams, analizēt, cik lielā mērā iemaksas atbilst deklarētiem ienākumiem, vai nav pazīmes, ka tur būtu kāda nereģistrēta saimnieciskā darbība. Attiecībā uz izmaksām mūs interesē tādi netipiski izmaksu gadījumi. Jūsu kolēģi no "Aizliegtā paņēmiena" nesen detalizēti apskatīja naudas mūļu tematu, kad uzņēmumi izmanto naudas plūsmas pārrāvumu caur skaidro naudu, lai dabūtu nereģistrētus ienākumus," norādīja Fiļipoviča.
VID pārstāve atkārtoti uzsvēra, ka skaidrai naudai lielākoties ir legāla izcelsme un tās aprite ne vienmēr liecina par nodokļu nemaksāšanas pārkāpumiem,
tomēr skaidrai naudai ir grūti izsekot, līdz ar to nelegālās darbības pēdas ir vieglāk noslēpjamas.
"Ja bezskaidra nauda iziet un ir pēdas, tad skaidra nauda palīdz apraut to saikni starp reālo saņēmēju un reālo izmaksātāju. Tāpēc tā rada riskus un arī ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir vesela sadaļa, kas domāta, lai stimulētu vairāk cilvēku lietot bezskaidras naudas norēķinus, lai vienkārši palielinātu iespējas izsekot naudas plūsmai," norādīja VID pārstāve.
Līdzšinējie centieni – bez vērā ņemamiem panākumiem
"Tas, ka skaidras naudas aprite kā tāda un iemaksa un arī izmaksa no bankomātiem ir viens no ēnu ekonomikas indikatoriem, kas parāda ēnu ekonomikas klātbūtni ne ar garantiju, bet lielu varbūtību, ir taisnība," atzina Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā ("SSE Riga") profesors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka. Šī iemesla dēļ ēnu ekonomikas ierobežošanā ir jācenšas saprātīgā apmērā ierobežot skaidras naudas plūsmu.
"Šajā plānā es redzu virzību par to, ka ir doma, ir ideja skaidras naudas apriti mazināt, kas pēc būtības nav nekas slikts, ja to dara saprātīgi, un tiek pievērsta uzmanība arī iemaksai, izmaksai bankomātos. Tas ir vismaz pieminēts," viņš piebilda.
Tomēr šis nebūt nav vienīgais ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, kas iecerējis skart arī skaidras naudas apriti, un līdz šim centieni nav vainagojušies ar vērā ņemamiem panākumiem.
"Mēs zinām pēc šīs statistikas, ka iemaksas, izmaksas bankomātos, tas ir tas, ko mēs varam kontrolēt, kas notiek caur Latvijas komercbankām, nekas daudz tur mazinājies nav. Jautājums ir, vai ir parādīts virziens un tālāk būs tāpat kā līdz šim, vai tiešām šoreiz tiks mazināta skaidras naudas aprite saprātīgos apmēros, saprātīgā veidā. Ja tiks darīts, tad būs kaut kāda jēga. Loģiski. Līdz šim vairāk par to runā, tāpēc ka tas ir komplicēti, ir daudz pretinieku un tas līdz šim nav izdarīts," sacīja Sauka.
Cer saskatīt "sarkanos trauksmes karogus"
Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns turpmākajiem trim gadiem janvārī guva valdības atbalstu. Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova skaidroja, ka attiecībā uz skaidras naudas iemaksām paredzēti vairāki pasākumi. Pirmkārt, par primāro algas izmaksas veidu noteikt bezskaidru, nevis skaidru naudu, kā tas paredzēts likumā.
"Vēsturiski tas tika darīts un tā uzrakstīts, lai nepieļautu algas izmaksu mantā – nemaksāt ar krēsliem, zivīm, desu un tā tālāk," piebilda Bogdanova.
Tāpat plānā paredzēts ieviest ē-rēķinu, kas motivēs uzņēmumus izmantot bezskaidru naudu. Plānā arī rakstīts, ka tām tirdzniecības vietām, kuru apgrozījums gadā pārsniedz 50 tūkstošus eiro, ir jānodrošina iespēju klientiem norēķināties bezskaidrā naudā.
"Katram pasākumam ir savs termiņš. Ja mēs runājam par iemaksām bankomātos, tad šis pasākums mums ir paredzēts jau šogad," viņa informēja.
Finanšu ministrijā gan uzsvēra – cilvēkiem, kuru ienākumi ir legāli, dzīvē nekas nemainīsies. Tai pašā laikā skaidras naudas plūsma pavisam noteikti pievērsīs Finanšu ministrijas un VID uzmanību.
"Skaidra nauda ir instruments, ko izmanto ēnu ekonomikas dalībnieki, un Latvijā šis apjoms ir gana liels. Tātad apritē ir vairāk nekā astoņi miljardi eiro. Šobrīd visa skaidrā nauda ir kā vienota masa," norādīja Bogdanova.
Finanšu ministrijā solīja, ka līdz ar jauno ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu būs iespēja atsijāt nelikumīgās darbības un redzēt, kad skaidras naudas apritē plīvo sarkani trauksmes karogi.
