Pērn Nacionālais veselības dienests saņēma 216 iesniegumus par atlīdzības izmaksāšanu no Ārstniecības riska fonda. No tiem 56 gadījumos tika pieņemti lēmumi par atlīdzības izmaksāšanu par kopējo summu vairāk nekā 909 000 eiro apmērā. Savukārt 110 gadījumos tika pieņemts lēmums par atteikumu izmaksāt atlīdzību, jo nav konstatēts kaitējums pacienta veselībai.
Medicīnas jomas, kurās biežāk lemts izmaksāt atlīdzību, ir traumatoloģija, neiroloģija, ķirurģija, ginekoloģija un dzemdību palīdzība, arī stomatoloģija. “Šīs sūdzības ir ļoti daudzveidīgas. Pārsvarā tās ir par vai nu nepietiekamu veselības aprūpi, kas ir nodrošināta ārstniecības iestādē, vai nu par savlaicīgi nenoteiktām vai novēloti noteiktām diagnozēm, kuru rezultātā nodarīts kaitējums pacienta veselībai vai iestājusies pacienta nāve,” pastāstīja Štālberga.
Nacionālā veselības dienesta pārstāve skaidroja, ka Ārstniecības riska fonda mērķis nav sodīt ārstniecības personu, bet nodrošināt to, ka pacients vai viņa piederīgie saņem atlīdzību.
Atzinīgi ieceri par Ārstniecības riska fondu vērtē zvērināts advokāts Ronalds Rožkalns, kurš specializējas veselības aprūpes pārkāpumu lietās. Fondam būtu jāsniedz pacientam iespēja saņemt atlīdzību par nekvalitatīvu ārstniecību bez ilgstošas tiesāšanās.
Taču Latvijā šis modelis īsti nestrādājot neprofesionalitātes vai līdzekļu trūkuma dēļ, pauda advokāts, vēršot uzmanību, ka pusē gadījumu pacientu iesniegumi tiek noraidīti.
Turklāt esot vairāki valsts radīti apstākļi, kas ierobežojuši iespējas saņemt atlīdzību. Piemēram, ilgie termiņi atzinumu saņemšanai. Tāpat, viņaprāt, nepietiekami ir tas, ka pieteikumu kompensācijas pieprasījumam var iesniegt divu gadu laikā, lai gan sekas var atklāties krietni vēlāk.
