Piemēram, šonedēļ Jelgavas domē Latvijas pases saņēma 17 jaunpilsoņi, kas tiek uzskatīts par rekordlielu skaitu. "Lai jums veicas! Lai mums visiem veicas! Lai jūs esat miera stiprinātāji visā pasaulē! Apsveicu!" sacīja Jelgavas mērs Andris Rāviņš.
Jaunie pilsoņi, apliecinājuši latviešu valodas, himnas, kultūras un vēstures prasmes, sniedza svinīgo solījumu Latvijai.
Līdz šim Latvijas pilsonību izvēlējušies iegūt vairāk nekā 142 000. Kopumā nepilsoņu daudzums pret iedzīvotāju skaitu kopš 1995. gada ir sarucis no 29% līdz 13%. Pēdējā laikā esot mazinājies pieprasījums arī pēc Krievijas pilsonības.
"Kopš šā gada marta mēneša, kad Krievijas puse paziņoja par to, ka nemaksās pensijas ārvalstīs dzīvojošiem Krievijas pilsoņiem, palielinājās vecāka gadagājuma cilvēku interese par naturalizāciju. Ja agrāk 50-60 gadus vecie cilvēki bija kādi 18%, tagad vairāk kā 30%. Tas nozīmē to, ka viņi saprot, ka Krievijas pilsonība vairs nav tik izdevīga," saka Naturalizācijas pārvaldes direktors Igors Gorbunovs.
Naturalizācijas pārvaldes priekšnieks tomēr ir pārliecināts – cilvāka lojalitāte Latvijai nav atkarīga no pilsoniskās piederības. Par to LTV "Panorāma" pārliecinājās Olainē. Tur kādi puiši, apliecinot, ka ir Latvijas pilsoņi, norāda, ka par Latviju karot neietu, jo ir pacifisti. Tiesa, uzreiz viens no viņiem piebilst, ka par Krieviju gan karotu.
Tieši Olaine ir vieta, kur dzīvo Latvijā vislielākais nepilsoņu īpatsvars – gandrīz katrs ceturtais. Tas tādēļ, ka te bija trīs lielas padomju rūpnīcas. Skolotājas Jeļenas vīrs Arturs ir latvietis un Latvijas pilsonis, arī meita Lilita, kurai ir prezidenta balva par Latvijai veltītu darbu. Pati Jeļena ilgi domājusi.
"Man bija vajadzīgi 14 gadi, lai izlemtu to, ka es gribu būt par Latvijas pilsoni (..) Es jūtu, ka Latvija ir mana dzimtene," stāsta Latvijas pilsone Jeļena Alute. Vaicāta, ko darītu X stundā, viņa atsaka: "Viss atkarīgs no tā, kāda būs situācija un kādi būs apdraudējumi. Tā uzreiz pateikt – kurā pusē es būšu – es nevaru!
Iemesli, kādēļ nepilsoņi nesteidz naturalizēties galvenokārt esot praktiski – ikdienas dzīvē statuss netraucē. Daļai esot bail no eksāmeniem. Daļa principiāli uzskata – pilsonība pienākas automātiski. Piemēram, profesors Sergejs Kruks ir aizvainots, jo Atmodas politiķi solīja iedzīvotājus nešķirot. "Mērķis mums bija tāds vienots – par jūsu un mūsu brīvību. Mums bija tāda sacensība – es strādāju Latvijas radio un bija Interfrontes raidstacija "Sadraudzība", kas raidīja no Kongresu nama. Tur [viena no Interfrontes vadītājām] ar Tatjanu Ždanoku mums bija tāda sacensība – bet par šo mūsu [latviešu] un jūsu [nelatviešu] brīvību kopā.. teica - "Nē, nē nē!!! Latviešiem nedrīkst uzticēties!" Nu, Ždanokai izrādījās taisnība! Es paliku melis," atminas Kruks.
Integrācijā labāki rezultāti ir Igaunijai. Atgūstot neatkarību, Igaunijā bija pat vairāk - 32% nepilsoņu, Latvijā 29%. Tagad Igaunijā palikuši tikai 7%, bet Latvijā joprojām 13%.
Eksperti iesaka pārņemt pieredzi, turpināt piedāvāt nepilsoņiem latviešu valodas kursus "Tātad, Latvijas valstij par to arī jārūpējas un šie kursi jānodrošina iespēju robežās jāaicina – nāciet un naturalizējieties! Un tas ir jādara politiskā līmenī – sakot – jūs esat mūsu cilvēki, jūs esat Latvijas cilvēki – lūdzu – naturalizējieties!" saka pētniece Ilze Šūpule.
Par integrāciju politiski atbildīgā kultūras ministre gan domā, ka aicinājumu iespējas lielā mērā ir izsmeltas.
"Nu, ko tur viņiem daudz teikt? Tas, ko mēs viņiem varam atgādināt – naturalizācijas process ir atvieglots, ka viņiem joprojām ir iespēja kļūt par šīs valsts pilsoņiem un ka tas viņiem var dot papildus iespējas veidot šo sabiedrību labāku," saka kultūras ministre Dace Melbārde (NA).
Ministrija visvairāk cerot uz sabiedriski aktīvākajiem jauniešiem, kuri labprātāk iesaistās valsts dzīvē.
