Panorāma

LZS valdei liedz runāt par A. Lembergu

Panorāma

Vāc parakstus par apturētajiem likumu grozījumiem

Strīdu par LU rektora vēlēšanu iznākumu izšķirs tiesa

Nepanākot mierizlīgumu, strīdu par LU rektora vēlēšanām izšķirs tiesa

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem un 10 mēnešiem.

Strīds par to, vai pērn notikušajās Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanās Indriķis Muižnieks rektora krēslā pārvēlēts likumīgi, beidzot nonācis tiesas zālē. Mierizlīgumu abām pusēm tā arī nav izdevies panākt, un arī tiesas zālē debates par to nonāca strupceļā. Tagad Administratīvā rajona tiesa trīs tiesnešu sastāvā izlems, vai valdība, neapstiprinot Muižnieku rektora amatā, rīkojusies likumīgi.

Strīds starp Izglītības un zinātnes ministriju un amatā neapstiprināto Latvijas Universitātes rektoru Indriķi Muižnieku jau nonācis tiesas zālē. Mēģinājumi panākt mierizlīgumu līdz šim bijuši nesekmīgi, jo neviena no pusēm nav gatava otrai kaut soli spert pretī.

Lietu skata tiesa trīs tiesnešu sastāvā. Pirms lietu sākt pēc būtības, tiesa abām pusēm vēlreiz piedāvāja apsvērt mierizlīguma noslēgšanu. Izglītības ministrija uzstāj, ka tiesāšanos varētu izbeigt vien tad, ja rīkotu atkārtotas rektora vēlēšanas, kurās Muižnieks drīkstētu kandidēt. Bet amatā neapstiprinātais Muižnieks teica, ka pēc diviem neveiksmīgu sarunu raundiem turpināt strupceļā nonākušās debates nav vērts un atkārtotas vēlēšanas neesot iespējamas dažādu juridisku sarežģījumu dēļ.

Kopš rudens ir spēkā tiesas pieņemtais lēmums, kas uz tiesvedības laiku valdības rīkojumu par rektora neapstiprināšanu amatā atceļ. Tas nozīmē, ka jaunas vēlēšanas rīkot patlaban nav ļauts.

“Šobrīd ir apgabaltiesas nepārsūdzams lēmums, ka šādas vēlēšanas nedrīkst būt. Arī Augstskolu likums šobrīd man neatļautu piedalīties šādās vēlēšanās. Un tie varianti, par kuriem mēs šeit dzirdējām, nu, tie ir tādi hipotētiski,” sacīja Muižnieks.

Tiesa arī noraidīja abu pušu pieteiktos lieciniekus – universitātes darbiniekus, studentus un Satversmes sapulces dalībniekus, kas varētu liecināt par labu kādai no pusēm. Tas nozīmē, ka vismaz pagaidām tiesa balstīsies vien uz rakstveida pierādījumiem.

Muižnieka oponenti cer, ka tiesu pārliecinās Izglītības kvalitātes valsts dienesta veiktais atzinums, kurā ir šaubas par 13 dalībnieku atdotajām balsīm. “Tie argumenti ir vairāki, tie nav tikai par 13 balsīm. Arī par pašu procedūru argumenti nav mainījušies. Vēlamies vienkārši, lai šīs vēlēšanas noritētu tiesiski, lai arī visiem pārējiem, kuriem bija piešķirts mandāts un kuri balsoja “pret” vai bija kādi iebildumi, būtu ticība tam, ka mēs varam [rektoru] ievēlēt tiesiski un atbilstoši visiem normatīvajiem aktiem,” norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Juris Zīverts.

Tikmēr Latvijas Universitāte, kas ir tiesā pieaicinātā trešā puse, turpina atbalstīt neapstiprināto rektoru. “Latvijas Universitātes Satversmes sapulce savu gribu ir izteikusi, mums ir likumīgi ievēlēts rektors. Un es varu tikai aicināt Ministru kabinetu grozīt savu lēmumu un apstiprināt Indriķi Muižnieku rektora amatā,” sacīja LU prorektore Ina Druviete.

KONTEKSTS:

Valdība 27. augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Septembra beigās Administratīvā rajona tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo MK lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju atzīts Muižnieks.

Valdība pārsūdzēja tiesas pagaidu noregulējumu LU rektora jautājumā. Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Saistībā ar šo tiesas lēmumu LU rektora amatā no 1. decembra sāks strādāt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube.

LU strīdā ar IZM par augstskolas rektora vēlēšanu iznākumu piedāvājusi valdībai noslēgt mierizlīgumu. Savukārt IZM kā mierizlīgumu vēlas, lai tiktu rīkotas jaunas vēlēšanas. IZM pauda gatavību virzīt izmaiņas Augstskolu likumā, lai ļautu šajās vēlēšanās piedalīties arī Muižniekam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti