Panorāma

Krievijas lācis robežpārkāpējs gaida vīzu

Panorāma

Panorāma

Tiesa aptur lēmumu par LU rektora neapstiprināšanu

Tiesa aptur valdības rīkojumu par Muižnieka neapstiprināšanu LU rektora amatā

Pirmdien, 30. septembrī, Administratīvās rajona tiesas tiesnese Ieva Dambe apturējusi Latvijas Universitātes rektoram Indriķim Muižniekam nelabvēlīgo Ministru kabineta lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts Universitātes rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu.

ĪSUMĀ:

  • Augustā valdība lēma Muižnieku neapstiprināt LU rektora amatā. Viņš to pārsūdzēja tiesā.
  • Nu tiesa lēma par pagaidu aizsardzības piemērošanu.
  • Tiesa apturēja valdības rīkojuma.
  • Tādējādi Muižnieks atzīstams par rektora pienākumu izpildītāju.
  • Tiesas lēmumu stājas spēkā nekavējoties, lai gan ir pārsūdzams.
  • Pēc tiesas lēmuma nedrīkst atkārtoti organizēt LU rektora vēlēšanas.
  • Izglītības ministre tiesai nepiekrīt. Neplāno arī atkāpties no amata.
  • Premjers sola respektēt tiesas lēmumu un gaida ministres priekšlikumus.

Administratīvās rajona tiesas tiesnese Ieva Dambe Edgars Kupčs

    Tiesa atzina, ka pastāv pamats pagaidu aizsardzības piemērošanai, jo pārsūdzētais rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu, kura novēršana būtu ievērojami apgrūtināta vai neiespējama.

    Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski.

    Piemēram, jautājums par Latvijas Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku mandātiem ir pašas autonomās institūcijas ziņā un tas nevar tikt pārvērtēts, lemjot par rektora apstiprināšanu Ministru kabinetā. Lai arī tam nav tiesiskas ietekmes strīda izšķiršanā, tiesa atzina par lietderīgu norādīt, ka ievēlētā Satversmes sapulces dalībnieka mandātu, ja dalībnieks no tā atteicies, ir pieļaujams nodot nākamajai ievēlētajai personai, kura saskaņā ar vēlēšanu protokolu attiecīgajā personāla grupā ieguvusi visvairāk balsu aiz ievēlētās personas. Tāpat pretēji rīkojumā norādītajam tiesa atzina, ka rektoram ir tiesības sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdes un konkrēts termiņš to sasaukšanai tiesību normās nav noteikts.

    Kaut arī tiesa konstatēja pārkāpumu, Satversmes sapulcei neapstiprinot rektora vēlēšanu pirmās kārtas balsojumu, tomēr tiesas ieskatā tas pēc būtības nav ietekmējis vēlēšanu procesu un nav būtisks.

    Nosakot rektora vēlēšanu otro kārtu, Satversmes sapulce faktiski ir apstiprinājusi rektora vēlēšanu pirmo kārtu un tās rezultātus.

    Tiesas lēmums stājas spēkā nekavējoties. Apturot rīkojuma darbību, tiek apturētas visas ar to radītās tiesiskās sekas.

    Tādējādi Gvido Straube zaudē rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju ir atzīstams Muižnieks.

    Tāpat šobrīd ir zudis tiesiskais pamats atkārtoti organizēt rektora vēlēšanas.

    Lēmumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā 14 dienu laikā no tā pieņemšanas dienas.

    Muižnieks pauda gandarījumu par tiesas lēmumu: "Nu, protams, es esmu gandarīts un priecīgs. Tā ir tāda lieliska apziņa, ka mēs dzīvojam tiesiskā valstī." Viņš gatavs jau otrdien atgriezties savā krēslā.

    Par nozari atbildīgā ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) sola ar tiesas pamatojumu iepazīties, bet atbildību neuzņemšoties - no amata neatkāpsies.

    Šuplinska tiesai nepiekrīt un aizvien uzsver – 13 apšaubāmās balsis rektora vēlēšanās būtu varējušas izšķirt vēlēšanu iznākumu. Proti, balsojumā piedalījušies 13 Satversmes sapulces pārstāvji, kuri to neesot varējuši darīt. "Drusku nesaprotama ir Administratīvās tiesas reakcija uz abu sēžu rezultātu neapstiprināšanu. Principā ir skaidri redzams, ka tiesa nav mēģinājusi saprast tieši vēlēšanu procesu, kas arī tika norādīts kā būtiskākais, kam tika pievērsta uzmanība Latvijas Universitātes rektora vēlēšanu sakarā," sacīja ministre.

    Tikmēr premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) sola respektēt tiesas lēmumu, kaut arī tas ir pretrunā ar valdības lemto: “Valdība respektē tiesas pieņemto lēmumu, un es kā Ministru prezidents sagaidu izglītības un zinātnes ministres Ilgas Šuplinskas kā jautājuma virzītājas priekšlikumus par turpmāko rīcību. Tāpat joprojām spēkā ir uzdevums ministrei līdz decembra vidum iesniegt valdībā redzējumu augstskolu pārvaldības uzlabošanai.”

    KONTEKSTS:

    Valdība 27. augustā pēc garākām sarunām vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu – neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā. IZM uzskata, ka LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

    Līdz ar valdības lēmumu darbu atstājis administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš, savukārt abi prorektori – Ina Druviete un Valdis Segliņš - devās daudzu mēnešu atvaļinājumā.

    Par LU rektora vietas izpildītāju valdība iecēla LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti