Saglabājot aizliegumu rīkot jaunas vēlēšanas, tiesa ļauj iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju

Administratīvā apgabaltiesa saglabājusi pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanas, tomēr tiesa atzinusi, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to Ministru kabinetam dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku, izriet no šodienas tiesas lēmuma.

Valdība 27.augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo Izglītības un zinātnes ministrijas skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi. Par rektora pienākumu izpildītāju tobrīd tika iecelts Gvido Straube.

Tomēr pēc Muižnieka vēršanās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdzot noteikt pagaidu liegumu, tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā, pēc kā Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Administratīvā apgabaltiesa nolēma grozīt pagaidu aizsardzības līdzekli, kas nozīmē, ka jaunas LU rektora vēlēšanas joprojām ir aizliegtas, taču Ministru kabinetam dotas tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, aģentūru LETA informēja tiesā. Līdz ar to ar tiesas šodienas nolēmumu noteikts, ka līdz pilnā sprieduma spēkā stāšanās brīdim par LU rektora pienākumu izpildītāju valdība drīkst iecelt kādu citu personu.

Administratīvā apgabaltiesa ar šīs dienas lēmumu pievienojās Administratīvās rajona tiesas šī gada 30.septembra lēmumam daļā par to, ka lietā ir nepieciešama pagaidu aizsardzība. Pirmās instances tiesa pamatoti secināja, ka lietā ir konstatējama arī tiesiski aizsargājama pieteicēja interese pagaidu aizsardzības noteikšanai.

Gadījumā, ja pagaidu aizsardzība lietā netiktu noteikta, LU būtu pamats rīkot jaunas vēlēšanas, kurās Muižnieks nevarētu piedalīties. Tādējādi Muižniekam labvēlīga sprieduma gadījumā tā izpilde nemaz nebūtu iespējama, jo rektora amatā jau būtu ievēlēta cita persona, skaidroja tiesā.

Tomēr Administratīvā apgabaltiesa ar lēmumu atzina, ka pirmās instances tiesa nav piemērojusi atbilstošu pagaidu aizsardzības līdzekli. Līdz ar to lietā no šī gada 1.decembra ir nosakāms cits pagaidu aizsardzības līdzeklis - pagaidu noregulējums, kas paredz aizliegumu LU rīkot jaunas rektora vēlēšanas līdz stājas spēkā spriedums šajā lietā. Savukārt Muižnieka lūgums tiesai noteikt viņu par LU rektora pienākumu izpildītāju ir noraidāms.

Ar Administratīvās apgabaltiesas lēmumu Ministru kabinetam tiek piešķirtas tiesības līdz 1.decembrim grozīt pārsūdzēto rīkojumu, nosakot, kurai personai no 1.decembra līdz sprieduma stāšanai spēkā uzdot LU rektora vietas izpildītāja pienākumus, skaidroja tiesā.

Ministru kabinetam ir tiesības šādus pienākumus noteikt pašreizējam rektora vietas izpildītājam Muižniekam. Tomēr, ja pārsūdzētais rīkojums netiks grozīts, ar 1.decembri tiks atjaunota pārsūdzētā Ministru kabineta rīkojuma darbība, par rektora vietas izpildītāju ieceļot Straubi, norādīja tiesā.

Administratīvās apgabaltiesas lēmums vairs nav pārsūdzams.

Administratīvā apgabaltiesa šodien rakstveida procesā arī izskatīja LU blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 18.septembra lēmumu, ar kuru tika izbeigta tiesvedība pašas universitātes prasībā pret valsti saistībā ar valdības lēmumu neapstiprināt augstskolas rektora amatā Muižnieku. Tiesa atstāja negrozītu lēmumu atteikt pieņemt LU pieteikumu, ņemot vērā faktu, ka pati LU no tā atteicās.

Apgabaltiesa atzina, ka LU nepārprotami pauda vēlmi pilnībā atteikties no pieteikuma. Tādējādi pašas LU izteiktais lūgums atsaukt pieteikumu ir kalpojis par pamatu pirmās instances tiesas tiesneša lēmumam atteikt pieņemt pieteikumu. Apstāklis, ka LU viedoklis par tās iesniegto pieteikumu vēlāk ir mainījies, jo tika mainīts LU rektora pienākumu izpildītājs, nenozīmē, ka iepriekš izteiktais LU viedoklis no procesuālā viedokļa būtu kļūdains, skaidroja tiesā.

Turklāt lietā, kas ierosināta uz Muižnieka pieteikuma pamata, LU ir noteikta par atbildētāju, līdz ar to universitātei jau tiek nodrošinātas procesuālās līdzdalības tiesības tiesā konkrētā strīda izlemšanā, norādīja tiesā.

Arī šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka 26.augustā LU vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu pret valsti, lūdzot tiesu uzlikt par pienākumu Ministru kabinetam izdot labvēlīgu administratīvo aktu - apstiprināt Muižnieku par LU rektoru. Savukārt 30.augustā par LU rektora pienākumu izpildītāju kļuva Straube, kurš vēlāk paziņoja, ka neuzturēs LU tiesvedību pret valdību Muižnieka jautājumā.

28.augustā arī pats Muižnieks kā fiziska persona vērsās tiesā, apstrīdot viņam nelabvēlīgo valdības lēmumu un lūdza noteikt pagaidu liegumu jauna rektora ievēlēšanai. 30.septembrī tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tādējādi Straube zaudēja rektora vietas izpildītāja statusu un par rektora pienākumu izpildītāju tika atzīts Muižnieks.

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka līdz brīdim, kad lieta tiks izskatīta pēc būtības, jūnijā notikušās rektora vēlēšanas ir uzskatāmas par leģitīmām. Tiesa pirmšķietami secināja, ka daļa no rīkojumā norādītajiem pārkāpumiem nav konstatējami, savukārt daļai nav tiesiskas nozīmes, jo tie nav tieši saistīti ar rektora ievēlēšanu vai ir nebūtiski. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti