Par Graubes iecelšanu šajā amatā balsoja 82 deputāti un neviens nebija pret.
Iepriekš Valsts prezidents Andris Bērziņš mudināja Saeimu NBS komandiera amatā apstiprināt tieši Graubi. Viņš bija saņēmis arī aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa un Nacionālās drošības padomes atbalstu.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, uzklausījusi Graubes redzējumu par NBS attīstību, viņa kandidatūru atbalstīja vienbalsīgi. Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis ("Vienotība") skaidroja izvēli par labu Graubem: „Šis būs viņa trešais termiņš, bija viens pārtraukums, bet to var redzēt Bruņotajos spēkos, ka Graubi vajadzēja atpakaļ. Šie četri gadi pagājuši zem viņa zvaigznes."
"Jau trešo reizi tiekot izvirzītam uz šo amatu, pamatprincips nebija tāds, ka zirgus uz pārceltuves nemaina. Šeit ir runa par to, ka viņš ir visatbilstošākais kandidāts, un viņa skatījums uz to, kas būtu jāturpina vai jāmaina Bruņotajos spēkos, ir ļoti pareizs," sacīja deputāts.
Latkovsksi norādīja uz karavīriem un virsniekiem kā Graubes prioritāti: „Viņa pirmā prioritāte ir karavīru un virsnieku noturēšana Bruņotajos spēkos. Viens no pamatelementiem, kā mēs piesaistām un pēc tam noturam šos cilvēkus, ir konkurentspējīgs atalgojums. Tie ir vīri, kuri apzināti iet [uz to] un kuru profesija ir karavīrs un virsnieks. Armija bez profesionāliem karavīriem un virsniekiem nav armija.”
Graube no 1999.gada līdz 2003.gadam un no 2010.gada 6.jūlija jau pildīja NBS komandiera pienākumus. Iepriekš NBS komandieris strādājis Aizsardzības ministrijā, kā arī bijis NBS militārais pārstāvis NATO.
Savu dienestu NBS Graube sācis 1991.gadā kā Zemessardzes štāba bataljona apsardzes rotas komandiera vietnieks.
Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu Saeima NBS komandieri amatā apstiprina uz četriem gadiem, informēja Saeimas Preses dienestā.
