Ir piektdienas vakars. Lielvārdes gaisa spēku bāzē nekas neliecina, ka te šonakt gaidāmas vienas no vērienīgākajām gaisa desanta mācībām. Tiesa, kaujas gatavībā ir pretgaisa aizsardzības spēki. Sāk krēslot un par teju vienīgo gaismas avotu virs lidlauka kļūst mēness. Īsi pirms desmitiem te ierodas pirmā lidmašīna ar desantniekiem - tie ir īpašo karaspēka vienību pārstāvji.
Lielvārdes gaisa spēku bāzē, kur noris mācības "Steadfast Javelin II", jau nolaidusies pirmā desantnieku grupa ar karavīriem no ASV, Kanādas un Itālijas. Atdzīvojušies ir arī nosacītie pretinieki. Pirmā desantnieku grupa - īpašo vienību karavīri. Viņu mācību uzdevums ir atslēgt bāzē elektrības avotu. Drīz tiem seko vēl vairākas ar karavīriem pilnas lidmašīnas.
Lielu pretošanos NATO karavīri bāzes teritorijā nesastop. Nosacītais pretinieks tiek ātri neitralizēts, pateicoties izlūku vienību darbībai, kura bāzes teritoriju novērojusi vēl pirms mācību sākuma. Līdzko lidlauks ieņemts, Lielvārdē sāk ierasties lidmašīnas ar smago bruņojumu.
NATO ģenerāļi norāda, ka šo mācību mērķis ir cieši saistīts ar Velsas samitā aliansei dotajiem politiskajiem uzdevumiem.
"Īstenībā mācībām ir saistība ar krīzi Ukrainā. Šogad mācības notiek Latvijā. Tās notiek, lai visi skaidri un gaiši pārliecinātos, ka NATO ir gatava aizstāvēt cilvēkus un alianses dalībvalstu valstu teritoriālo vienotību," saka Apvienotā štāba Brunsumā komandieris, ģenerālis Hanss-Lotārs Domrose.
Domrose ir pārliecināts, ka Vašingtonas līguma piektais pants darbosies arī gadījumā, ja kādā no NATO dalībvalstīm pēkšņi parādīsies tā sauktie "zaļie cilvēciņi", kuri savu atvaļinājumu nolēmuši pavadīt nevis atpūšoties, bet pakarojot citā valstī. Tagad ar šiem draudiem būs jātiek galā jauna veida NATO ātrās reaģēšanas spēkiem.
"Mums ir jauni draudi. Tie ir ir daudzveidīgāki un dinamiskāki nekā jebkad iepriekš. Līdz ar to tie prasa citāda veida pieeju. Tālab mēs veidojam tādus spēkus, kuri šiem draudiem var dot atbildi 48 stundu laikā," norāda NATO sauszemes spēku komandiera vietnieks, ģenerālis Eds Deiviss.
Par to, no kurienes varētu nākt potenciālie draudi NATO dalībvalstīs, bijis vienots viedoklis. Ņemot vērā situāciju Ukrainā, attieksme pret kādreizējo partneri Krieviju ir kardināli mainījusies.
"Kopējais noskaņojums bija, ka Krievija ir pārkāpusi visas starptautiskās saistības un tā tika definēta kā agresors," stāsta aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS). "Ir svarīgi, ka tas ir visu 28 dalībvalstu kopīgs spriedums. Ar Krieviju ir pārtrauktas jebkādas attiecības. Nodefinēt to par ienaidnieku nevar, bet Krievija ir valsts ar potenciālām draudu iespējām eiropas valstīm un kopumā arī NATO.
Jau vēstīts, ka Latvijā no 1. līdz 10.septembrim norisinās NATO organizētas un vadītas militārās mācības "Steadfast Javelin II", kurās gaisa desanta operāciju veikšanas iemaņas slīpē aptuveni 600 karavīru no vairākām valstīm.
