Premjers Valdis Dombrovskis uzsvēra, ka Latvijas ekonomika kopumā turpina sekmīgi attīstīties, tādejādi ekonomikas izaugsmes prognoze šogad un nākamgad palielināta līdz 4,2% no iekšzemes kopprodukta.
Viņš arī pavēstīja, ka ekonomiskie rādītāji attīstās sekmīgi, tāpēc ir palielināta ekonomiskās izaugsmes prognoze, līdz ar to palielināta arī budžeta ieņēmumu prognoze. Kopumā nākamgad papildus prioritātēm varēs sadalīt 69 miljonus latu, taču jau šobrīd valdība ir piešķīrusi līdzekļus atsevišķiem pasākumiem. „Fiskālā telpa, kas ir pieejama nākamā gada valsts budžeta sadalē, ir 69 miljoni latu. Tiesa, jau ar šodienas lēmumu mēs šo summu daļēji esam sadalījuši: pedagogu algas un mācību līdzekļu kompensācijas. Tāpat esam piešķīruši līdzekļus pasākumiem saistībā ar eiro ieviešanu (..) esam piešķīruši līdzekļus arī Valsts ieņēmumu dienestam saistībā ar nodokļu iekasēšanu. Tie gan kopumā dos pozitīvu fiskālu ietekmi. Esam arī piešķīruši līdzekļus ministrijām saistībā ar minimālās algas paaugstināšanu līdz 320 eiro,” pēc sēdes sacīja premjers. Šie lēmumi brīvo naudas summu, ko var piešķirt jaunām iniciatīvām, ir samazinājuši no jau pieminētajiem 69 miljoniem latu līdz 60 miljoniem latu.
Vilks ministriju un nozaru pieprasījumu pēc valsts budžeta līdzekļiem vērtēja kā ļoti iespaidīgu, taču nepiepildāmu. „Šie skaitļi ir ļoti fenomenāli - 573 miljoni nākamgad, 795 - 2015. gadā un 962 miljoni - 2016. Lielākoties tie ir ne tik daudz izdevumi attīstībai, cik uzturēšanai. Tās ir pārāk lielas summas, neviens budžets to nevar izturēt,” teica Vilks.
Papildu nauda tiek prasīta gan Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzei, gan vecāku un bērnu kopšanas pabalstiem, gan rindu mazināšanai veselības aprūpē. Arī ceļu remontiem, reemigrācijai, ugunsdzēsības auto iegādei, ēnu ekonomikas apkarošanai, svešvalodas apguvei skolēniem jau no 1.klases un daudziem citiem mērķiem. Finanšu ministrija pieprasījumus ir sarindojusi prioritārā secībā, un šajā sarakstā pirmajā vietā ir aizsardzība un demogrāfija. Taču liela loma būšot arī politiķiem lēmumiem, tāpēc šīs prioritātes var tikt grozītas.
Līdz ar to diskusijas par to, kuras vēlmes un vajadzības izvēlēties un kuras atlikt malā, būs asas. Premjers problēmas gan neparedz. „Iepriekšējos gados mēs esam tikuši galā ar situācijām, kur vispār nebija ko dalīt, bija jāsamazina. Tā kā no šī viedokļa šī situācija ir pozitīvāka (..) Protams būs svarīga ministru un partiju vadības konstruktīva attieksme,” par gaidāmo gaisotni budžeta veidošanas laikā sacīja Dombrovskis.
Ir jautājumi, par kuru finansēšanu politiķi vienojušies jau iepriekš. Piemēram, pensiju indeksācija. Budžeta plānos šobrīd ir arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana par 2%. Finanšu ministrs gan sacīja: ja ministrijas nevarēs vienoties par 69 miljonu latu sadali, no nodokļu mazināšanas iespējas var atteikties un attiecīgi palielināt pieejamo pārdalāmo summu.
Budžeta projekts jāpabeidz divu mēnešu laikā un 27. septembrī jāsniedz Saeimā.
Valdības sēde otrdien ilga vairāk nekā deviņas stundas, tostarp diskusijas par nākamā gada budžetu apmēram četras stundas.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien slēgtajā sēdē apstiprināja vidēja termiņa budžeta bilances mērķus 2014.-2016. gadam, kas paredz, ka budžeta deficīts nākamgad nepārsniegs 0,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Arī 2015.gadam vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis noteikts 0,9% apmērā no IKP, bet 2016. gadā – 0,8% no IKP. Savukārt strukturālais vispārējās valdības budžeta deficīta mērķis 2014. gadā ir 1% no IKP, 2015. gadā – 1% no IKP un 2016. gadā – 0,9% no IKP.
