Nacionālā apvienība joprojām nesola atbalstu sabiedrisko mediju apvienošanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Nacionālā apvienība (NA) nesola atbalstu apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) koncepcijai, ko otrdien atkārtoti plānots skatīt valdībā. Partijas frakcija uzskata, ka LSM koncepciju vēl nepieciešams attīstīt. NA to rosina darīt arī pašiem deputātiem.

Ja valdība virzīs koncepciju par sabiedrisko mediju – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas – apvienošanu, pastāv riski, ka samazināsies viedokļu daudzveidība medija saturā, tā pēc tikšanās ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) sacīja par medijiem atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Viņa norādīja, ka deputāti nav guvuši atbildes no NEPLP, kā mediju apvienošana stiprinās mediju objektivitāti un kultūras atspoguļojumu. „Ir jāveido nevis vienkārši kaut kāds medijs, kurš saņem valsts budžeta dotāciju, bet medijs, kurš strādā sabiedrības interesēs. Un šie fundamentālie principi ir jānostiprina," klāstīja Mūrniece.

Tādējādi NA ministri vēl neatklāj, kā otrdien valdības sēdē balsos par vienotā LSM koncepciju.

Ināra Mūrniece skaidri tā arī neatbildēja, kā valdības sēdē balsos divi NA pārstāvji - tieslietu ministrs Jānis Bordāns un Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende: „Es domāju, ka Grendes kundze piedalījās lēmuma pieņemšanā un tas ir pilnīgi acīmredzami. Un arī tieslietu ministra padomnieks bija klāt.”

Pēc Mūrnieces domām, būtu jānodrošina, ka jaunajā sabiedriskajā medijā tiktu ievērota viedokļu daudzveidība, lai tas ieklausītos sabiedrības viedoklī, būtu politiski neitrāls, un lai kultūras, bērnu un ziņu raidījumi būtu tiešām prioritātes. Tādēļ būtu jāveido īpaša darba grupa vai Saeimas apakškomisija, kas pie koncepcijas strādātu tālāk.

Tikmēr NA uzskata, ka valdībai vajadzētu piešķirt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai papildu līdzekļus satura piedāvājuma uzlabošanai nākamajā gadā. Nepieciešamā summa Mūrnieces vārdiem varētu būt ap diviem miljoniem latu.

Savukārt Ainārs Dimants uzskata, ka NA pārāk lielu uzmanību pievērš detaļām, lai gan valdībai vajadzētu vien izšķirties pēc būtības: veidot vienotu sabiedrisko mediju vai nē. „Ja jautājums ir konceptuāls, tad vaicājam, kas tad konceptuāli nav pieņemams šajā koncepcijā," norādīja Dimants.

„Es teikšu, ka nav bezcerīgi, bet diezgan pretrunīgi. Katrā ziņā mūs neiepazīstināja ar lemjošo daļu," sacīja Dimants. Viņš gan pauda cerību, ka otrdien valdība tā arī izdarīs.

Dažādi viedokļi pastāv arī par to, kādu finansiālo ietekmi radītu vienotā sabiedriskā medija koncepcijas neapstiprināšana otrdienas valdības sēdē. Mūrnice uzskata, ka naudu jauniem raidījumiem nākamā gada budžetā ir iespējams piešķirt tāpat. Savukārt NEPLP domā, ka bez koncepcijas papildus naudu piešķirt nebūs iespējams.

Jau ziņots, ka Kultūras ministrijas rīkojuma projekts paredz atbalstīt koncepcijas variantu, kas piedāvā Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošanu līdz 2015.gada 1.janvārim.

Kā norādīts koncepcijas kopsavilkumā, jaunā sabiedriskā medija uzturēšana piecos gados līdz 2018.gadam izmaksās aptuveni 89,2 miljonus latu, investīcijas medija un tehnoloģiju platformās, ēku rekonstrukcijā, darbinieku apmācībās u.c. ir paredzētas aptuveni 28,7 miljonu latu apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti