Gandrīz vienlaicīgi ar brīdi, kad Latvija uzņēmās ES Padomē prezidējošās valsts pienākumus, četras valstis – Igaunija, Lietuva, Dānija un Lielbritānija rosināja parakstīt kopēju aicinājumu ES izveidot vienotu plānu, kā vērsties pret Krievijas propagandu. Pēc autoru domām, Kremlis cenšas ,,diskreditēt Eiropas Savienības pozīciju, maldināt rietumvalstu politiķus un graut brīvu, neatkarīgu mediju sistēmu". Latvija to parakstīt atteicās.
Neapmierināts ar Latvijas rīcību bija Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deivids Lidingtons, norādot, ka Latvijai bija jāņem vērā prezidentūras faktors, veicot koordinējošas funkcijas ar citām valstīm. Arī eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga pauda pārsteigumu, ka britu, igauņu, lietuviešu un dāņu iniciatīva nesaņēma Latvijas atbalstu.
Latvijas Ārlietu ministrija aizbildinājās ar Latvijas kā prezidējošās valsts īpašo lomu - būt neitrālai vidutājai saskaņojot visu 28 dalībvalstu viedokļus. Nacionālo apvienību šāds skaidrojums neapmierināja, tāpēc no ārlietu ministra trešdien tika prasīti paskaidrojumi.
Apmēram stundu uzklausījuši Rinkēviču slēgtā sēdē, nacionāļi tik un tā palika pie sava – ka aktīvi izmantojot mūsu prezidentūru Latvijai aicinājums bija jāparaksta kā vienai no pirmajām.
"Latvija ir viena no valstīm, kas ir visvairāk sarta no Krievijas propagandas puses un pavisam noteikti šis bija jautājums, kur Latvija varēja pievienoties šim četru valstu aicinājumam, lai skaidri parādītu, ka šī ir viena no Latvijas prioritātēm ES prezidentūrā, parādīt Baltijas valstu vienotību šajā jautājumā, lai visai ES būtu skaidra šī kopējā pozīcija," saka Saeimas deputāts Jānis Dombrava.
Savukārt ārlietu ministrs uzskata, ka tieši kopējā pozīcija ir tas, ko Latvija cenšas panākt. Taču tam labāk der cita taktika, nekā piedāvā nacionāļi.
Par rīcības plānu runāts jau nupat Briselē tiekoties visu dalībvalstu ārlietu ministriem un turpmāk notiks viedokļu saskaņošana. "Tas nebūs viegli. Lai arī visas valstis pauž konceptuālu atbalstu, bet, protams, tad, kad mēs nonāksim pie detaļām, es domāju, ka būs ļoti ļoti daudz diskusiju, sākot no televīzijas kanāla izveides un beidzot ar dažāda veida priekšlikumiem, kas ir gan šajā 4 valstu, gan arī ārpusē," norāda Rinkēvičs.
Piemēram, ja Vācija, Lielbritānija, Polija ir par krievu valodā raidoša Eiropas telekanāla veidošanu, Somija un dienvidu valstis to neatbalsta. Rinkēvičs sacīja, ka vēlētos panākt, lai kopējs rīcības plāns taptu tuvākajā pusgadā, līdz mūsu prezidentūras beigām.
