Rietumos arvien biežāk domā par pretspēka radīšanu Krievijas propagandai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

 

Būt vai nebūt vienotam Eiropas Savienības (ES) televīzijas kanālam, kurš piedāvātu Kremļa medijiem pretēju informāciju? – uz šo jautājumu jau pirmdien sanāksmē Briselē atbildi meklēs ES ārlietu ministri. Vairāku valstu pārstāvji jau uzrakstījuši vēstuli Eiropas Komisijai (EK) ar lūgumu izvērtēt iespēju atbalstīt Eiropā dzīvojošajiem krievvalodīgajiem domātu mediju, kurš dotu iespēju uzzināt citu, objektīvāku informāciju.

Igaunijā jau septembrī plāno atvērt šādu kanālu, bet atbalsta arī vienotu ES mediju.

Atgriešanās 80.gados un apšaubāmas ziņas par Slovjansku

"Kad es skatos Krievijas oficiālos kanālus, man šķiet, ka esmu atgriezusies 1980. gados," šie ir Latvijas vēstnieces ES Ilzes Juhansones vārdi pausti vēl pirms Jaunā gada Briselē bāzētās domnīcas "Eiropas politikas centrs" rīkotā konferencē.

Sacītais reti kuru atstāja vienaldzīgu. Kritikas atbildei no krēsla cēlās arī Krievijas vēstniecības pārstāvis, vēl kāds diplomāts, kurš aizstāvēja Latvijas pozīciju un galu galā pēcāk rakstīja arī mediji. Taču jau tad fakts, ka Kremlis pēc Ukrainas krīzes ir sācis pamatīgu propagandu un ar Latvijas prezidentūru ES tas jo vairāk varētu pastiprināties, vairumam Eiropas valstu diplomātu un tiem, kuri seko līdzi Ukrainas notikumiem, vairs nebija svešs.

Ārkārtīgi asās kritikas krustugunīs jau bija nonācis Krievijas Pirmā kanāla pārraidīts sižets. Tajā, balstoties tikai uz vienu informācijas avotu, vietējo sievieti Gaļinu Pišņaku, bez citiem pierādījumiem tika vēstīts, ka jūlijā Slovjanskā, Ukrainas dienvidos Ukrainas karavīri krustā piesituši trīsgadīgu bērnu un atstājuši viņu visu acu priekšā noasiņojam.

Asi reaģēja Ukrainas televīzijas, aizbraucot uz pilsētu, kurā sižetu bija veidojusi Krievijas televīzija.

Ukraiņu žurnālisti uzzināja, ka vietas, kuras pieminējusi informācijas sniedzēja, neeksistē. Neko par notikušo nezināja arī vietējie iedzīvotāji, savukārt pati Gaļina pazudusi bez pēdām.

Krievijas propagandas medijiem budžets aug gandrīz ģeometriskā progresijā

Līdzīgi vienpusēji, uz apšaubāmiem informācijas avotiem balstīti, tendenciozi stāsti par notikumiem Ukrainā un ES ir teju ikdiena arī citos Krievijas nacionālajos kanālos, kuri sasniedz auditoriju ārpus valsts robežām.

Londonā bāzētais komunikāciju uzraugs "Ofcom" jau brīdinājis angliski raidošo  "Russia Today", ka, ja tas turpinās pārkāpt objektivitātes nosacījumus, kanālam atņems raidīšanas licenci.

Taču kopš Ukrainas krīzes Krievijas vara ir būtiski palielinājusi finansējumu valsts medijiem. Budžets teju trīskāršojies nacionālajai ziņu aģentūrai "Rossiya Segodnya", un divkāršojies angliski raidošajam kanālam "Russia Today".

ES vienotais medijs – pretspēks Kremlim?

Milzīgā spriedze un faktiski informatīvais karš, kas patlaban valda oficiālās Krievijas un ES starpā, licis sarosīties ne vien ekspertiem, analītiķiem, diplomātiem, bet tagad jau valstu valdībām.

Uz ES augstās pārstāves ārlietās Federikas Mogerīni, EK pirmā viceprezidenta Fransa Timmermana, par paplašināšanos un kaimiņpolitiku atbildīgā komisāra Johannesa Hāna un digitālās ekonomikas komisāra Gintera Etingera biroju jau aizceļojusi vēstule, kuras kopija nejauši nonākusi arī mediju rīcībā. Tajā četru valstu ārlietu ministri – Dānijas, Igaunijas, Lietuvas un Lielbritānijas - aicina EK izstrādāt pretstratēģiju Krievijas propagandai. Latvijas ārlietu ministra paraksta vēstulē nav, jo Latvija patlaban ir ES prezidējošā valsts, kas pati vada procesus.

"Krievija ļoti ātri pastiprina savu dezinformācijas un propagandas kampaņu kā asimetrisku atbildi Rietumu ekonomiskajai varai. Tā mērķēta uz pašmāju un ārpus valsts robežām esošu auditoriju, lai panāktu atbalstu Krievijas politiskajiem un militārajiem mērķiem," teikts vēstulē.

Eiropas ārlietu ministri piedāvā vairākus risinājumus, starp kuriem ir arī atsevišķa medija izveidošana krievvalodīgu auditorijai Eiropā. Lūk, minētais vēstulē.

"Mūsu atbilde varētu būt uzticamas un konkurētspējīgas informācijas piedāvāšana krievvalodīgo sabiedrībai un tiem, kuri izmanto Krievijas valsts medijus – atbalstīt nacionāla un starptautiska mēroga medijus krievu valodā – televīzijas kanālus, interneta mājaslapas, radio, presi," rakstīts vēstulē.

EK preses dienestā, ar ko Latvijas Radio sazinās, apstiprina, ka vēstule tiešām ir saņemta un ka tas varētu būt viens no ES ārlietu ministru tematiem pie sarunu galda jau pirmdien, taču plašākus komentārus sola sniegt tad, kad diskusijas jau būs notikusi. Neoficiāli avoti EK arī apstiprina, ka aizvien pieaug bažas no dažādām pusēm par to, ka Krievijas oficiālās varas kontrole pār tiem medijiem, kuri sasniedz arī Eiropas teritoriju, arvien nostiprinās, taču pagaidām EK nekādus konkrētus soļus neplāno.

Eksperts: Krievijas propaganda ir ļoti spēcīgs ierocis

Vēstulē dalībvalstu ministri kā labo piemēru piesauc "Radio Brīvā Eiropa", kas nesen ar ASV valdības atbalstu sācis jaunu projektu "Nastojascheje Vremja/Real Time" jeb latviski – "Tagadne", kurš sadarbībā ar nacionālajām raidorganizācijā ir redzams un dzirdams vairākās Krievijas robežai tuvākajās ES valstīs, arī Latvijā.

 "Radio Brīvā Eiropa" galvenais redaktors Nenads Pejičs norāda, ka Kremļa propagandas mērogiem stāties pretī pat ar ASV finansējumu nav iespējams un uz to jaunais projekts arī nepretendē, taču tam ir savi mērķi. "Ar šo projektu mēs cenšamies sasniegt klausītājus Krievijas perifērijā. Programmu patlaban translē Lietuvā, Latvijā, Ukrainā, Gruzijā, Moldovā," stāsta Pejičs.

"Mēs negribam sacensties ar Kremļa propagandas kanāliem. Tas vienkārši nav iespējams. Mēs ikdienā raidām 30 minūšu garas programmas, kamēr Krievijas vara investē simtiem miljonu dolāru savā propagandā.

Taču mēs vispār nevēlamies atbildēt propagandai ar propagandu, mēs gluži vienkārši vēlamies piedāvāt profesionālu, precīzu informāciju. Mēs negribam veidot krievvalodīgo uzskatus, ietekmēt viņu prātu, tas jādara viņiem pašiem. Mēs esam šeit, lai piedāvātu profesionālu redzējumu," saka Pejičs.

Propagandas ierocis, kuru izmanto Krievijas puse, ir ļoti jaudīgs, norāda Pejičs. "Ja katru dienu jums stāsta vienu un to pašu, tad kādā brīdī jūs tam sākat arī ticēt. Es pats savām acīm to esmu jutis savā dzimtajā Sarajevā, kad līdzīga propaganda plūda no Serbijas. Tas ir viens un tas pats modelis, viena un tā pati metode un dažos gadījumos pat vieni un tie paši paziņojumi. Tas viss ir ļoti spēcīgi, un cilvēki tiešām tam tic.

Krievijā patlaban valda patriotisma histērija, pateicoties faktam, ka Krievija ir anektējusi Krimu, okupējusi daļu Gruzijas, ļoti efektīvi aizstāv nemierniekus Austrumukrainā. Jā, šis ir ļoti spēcīgs ierocis," vērtē Pejičs.

Igaunija jau veido savu kanālu, taču cer uz Baltijas un Eiropas valstu līdzdalību

Par pārmaiņām nopietni domā arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Valdības plānā ir gaidāmajā septembrī sākt pilnīgi jaunu TV kanālu krievvalodīgajai auditorijai.

Budžetā kopumā diviem gadiem ir paredzēti aptuveni astoņi miljoni eiro un tas būs kā trešais kanāls, blakus jau diviem nacionālajā televīzijā esošajiem.

"Nepārprotiet, tā nebūs propaganda pret propagandu," saka bijušais žurnālists, tagad labējais politiķis Anvars Samosts, kurš ir aktīvs idejas aizstāvis. "Pēdējos desmit un īpaši aizvadītajos divos gados Krievija izdara milzīgu informatīvo spiedienu uz krievvalodīgajiem, kuri dzīvo ārvalstīs un īpaši kaimiņos – Baltijā," saka Samosts. "Manuprāt, mūsu krievvalodīgie cilvēki, kas dzīvo, piemēram, Igaunijā, ir pelnījuši iespēju saņemt sabalansētu skatījumu uz notikumiem savā dzimtajā valodā.

Es nedomāju, ka tā būtu kāda antipropaganda. Vienkārši mums ir jāpiedāvā objektīva informācija tajā pašā valodā, kādā savu tendenciozo vēstījumu izplata Kremlis. Krievvalodīgajiem cilvēkiem ir jābūt pieejamiem vienlīdzīgiem informācijas standartiem," norāda Samosts.

Viņš uzsver, ka Igaunijā vēl ir daudz jautājumu, kā televīzijas kanālu veidos un kāds tas galu galā sanāks, kādu informāciju piedāvās un vai tam pietiks finansējuma. "Valdība ir parakstījusi lēmumu par aptuveni četru miljonu eiro piešķiršanu šim projektam. Tā, protams, nav liela nauda, ja salīdzinām ar tiem resursiem, kas ir pieejami Kremlim, un ja padomājam, kāds ir jaunā medija uzdevums," stāsta Samosts.

"Šobrīd jau strādā projekta menedžeris, kurš veido programmu.

Taču, manuprāt, mēs būtu vēl daudz sekmīgāki, ja varētu izveidot Paneiropas vai līdzīgu projektu Baltijas valstīs.

Ir pilnīgi skaidrs, ka, ja vēlamies, lai šim kanālam būtu daudz skatītāju un cilvēkiem tas tiešām patiktu, mums ir jāpiedāvā tāds saturs, kas būtu spējīgs sacensties ar to, ko piedāvā Krievijas kanāli, piemēram, izklaidējošās programmas. Tas, kā patlaban pietrūkst Igaunijas projektā, ir vēlme dalīties resursos un izmaksās, kuras neizbēgami nāksies investēt," viņš skaidro.

Kremlis dusmīgs; bažas par krievu vienaldzību

Asi uz Briseles aktivitātēm jau reaģējis Kremlis. Krievijas Ārlietu ministrija paudusi dusmīgu reakciju, sakot, ka Krievija vienmēr ir pozitīvi raudzījusies uz preses brīvību, bet tagad ES puses iecere veidot televīzijas kanālu - it kā prettriecienu Krievijas propagandai - pavisam nesaskanot ar Rietumu preses brīvības koncepciju.

Angliski rakstošais izdevums "The Moscow Times" citē Eiropā bāzētu mediju analītiķi Aleksandru Morozovu, kurš atklāj, ka šāds alternatīvs kanāls bez šaubām esot nepieciešams, taču tā sekmes varētu izrādīties ierobežotas, norādot, ka tam būs grūti piesaistīt auditoriju.

"Jau tagad pat ļoti labi situēti un finansiāli stabili mediji Eiropā, kas ir domāti krievvalodīgajai auditorijai, nespēj pietiekami dziļi ielauzties krievu kopienās," saka Morozovs, norādot, ka Kremļa atbalstītajiem un reizē kontrolētajiem izdevumiem ir milzīgs pieraduma un ietekmes spēks.

Zināms, Briselē bāzētais Eiropas Demokrātijas fonds ir sācis pētījumu par to, kā ES var cīnīties pret Krievijas īstenoto informācijas karu. Krievijas pretpropagandas iniciatīvu ietvaros pētījumam naudu ir piešķīrusi Nīderlande.

Jau pirmdien Briselē ES ārlietu ministru sanāksmē viens no sarunu tematiem būs par to, kā stāties pretī Krievijas propagandai un vai ES veidos savu mediju krievvalodīgajai auditorijai. Debatēs piedalīsies ES augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni un Latvijas kā ES prezidējošās valsts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti