Visvairāk ugunsgrēkā cietus pati Rīgas pils, tur sekas vēl nav apzinātas. Bet zināms, ka uguns būtiski postījusi priekšpils daļu: jumtu un bēniņus, kā arī cietušas reprezentācijas telpas - vairākas zāles, tai skaitā Sarkanā, Baltā un Ģerboņa zāle. Muzeju telpas postījis arī ūdens, atceras Nacionālā vēstures muzeja direktors Arnis Radiņš: „Tā bija kā silta duša, ūdens no augšās gāzās, bija pilnīga tumsa, tikai dažas lukturīšu gaismiņas, drausmīgs karstums…”
Glābt objektus direktors no applūstošajām telpām beidzis vien sešos no rīta. Tikai pēc tam secināts, ka ūdens nodarījis kaitējumu ap 40 000 objektu un kaitējis pusei no muzeja telpām. Tagad būs jānovērš dokumentu saķepšana, jāizžāvē papīri un arī citi objekti, kā arī vēl daudz darbu jāveic ekspertiem. Radiņš vērtē, ka lielākais kaitējums ir nodarīts telpām, kas vairs nav izmantojamas.
Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka skaidro, ka pašlaik viņu telpās tiek jau sūknēts ūdens no trešā stāva Lielākoties cietusi biroja tehnika, ka ir dārga, bet ir atjaunojama vai aizvietojama, arī tūkstošiem dokumentu. No telpām viss tiek nests laukā un pārnests uz muzeja telpām laukuma otrā pusē. Muzejam bija plāns pārvākties no nākamā gada, tomēr tagad šis process notiks ātrāk, un Knoka skaidro, ka cilvēku atsaucība ir liela, piedāvājot jaunas telpas. Arī vainīgo meklēšanai neesot lielas jēgas: „Nedomāju, ka tagad ir laiks kaut kādām raganu medībām un kurš vainīgais, jo uguns parasti neprasa, kur tai parādīties un iedegties…”
Tikmēr Nacionālais mākslas muzejs, kurām pils telpās atradās ārzemju kolekcijas daļa, nav nekādu postījumu. Muzeja vadītāja Māra Lāce uzsver, ka tas ir veiksmes stāsts, bet tagad jādomā, kā tālāk risināt telpu jautājumu.
„Mēs pārliecinājāmies, ka Dieviņš mūs ir žēlojis. Visticamāk, būs jāpieņem lēmums par telpu atbrīvošanu, bet tas ir ļoti sarežģīti, īpaši Vēstures muzejam, kur ir vairāk kā miljons eksponātu vienību, tas ir dārgs un resursu ietilpīgs pasākums,” atzīst Māra Lāce.
Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme Grende (VL-TB/LNNK) norāda, ka šis gadījums spilgti atklāj līdzšinējo valsts finansiālo politiku: „Man liekas, pēc šīs traģēdijas mums ir jāizdara daudzi secinājumi. Būtiskākais no tiem, ka mūžīgā taupība uz kultūras ēkām, vērtībām vienu dienu ir novedusi pie tā, ka esam nonākuši šādā situācijā, kad ir jāglābj būtiskas nacionālas mākslas vērtības.” Kopumā kultūras darbinieki atzīst – laime nelaimē – ugunsgrēks muzeju fondus varēja skart arī daudz smagāk. „Tā nosacīti labā ziņa ir tā, ka muzeju krājumiem neatgriezeniski bojājumi nav nodarīti. Mēs esam izdarījuši maksimāli visu, ko varējām. Esam pārvietojuši vairāk apdraudētās lietas citur jau naktī,” norāda Jaunzeme-Grende.
Kultūras ministrijā norāda, ka tad, kad Rīgas pilī notiku otrā restaurācijas kārta, būtu bijis jāmeklē krājumiem jaunas telpas. Tas izmaksātu vairāk par trīs miljoniem latu. Tagad būs jādomā, cik daudz no krājuma un uz kurieni pārvietot. Aprēķini vēl top.
Jānorāda, ka kolekcija nebija apdrošināta, jo valsts politika ir naudas trūkuma dēļ neapdrošināt tos eksponātus, kas atrodas muzeju telpās. Līdzās arī tiek norādīts, ka pat apdrošināšanas atmaksa neatdotu pilnībā bojā aizgājušas vērtīgas un senas lietas.
Ministrija nelaimē skarto fondu restaurēšanai un pārvietošanai prasīs naudu no valdības. Atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, atvērts arī ziedojumu konts. Konta numurs atrodams arī sabiedrisko mediju mājaslapā lsm.lv.
