Viņa norādīja, ka nav pētījumu, kas apliecinātu olšūnu ziedošanas kaitīgumu to sieviešu veselībai, kas iepriekš nav dzemdējušas. „Manuprāt, sievietēm pašām ir jādod iespēja [noteikt], ko darīt ar savu ķermeni,” viņa pauda.
Mūrniece gan atgādināja, ka viņai kā Saeimas priekšsēdētājai nav parlamentā vairāk par vienu balsi.
Ziņots, ka Saeimas sociālo lietu komisijas uzdevumā Saeimas sabiedrības veselības apakškomisija otrdien, 3.maijā, skatīja jautājumu, vai virzīšanā uz trešo lasījumu Saeimā Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā jāatstāj otrā Saeimas lasījuma redakcija, ka par olšūnu donori drīkst būt tikai dzemdējusi sieviete. Toreiz apakškomisijas lēmums bija par labu šai redakcijai.
Ziņots, ka 2014.gada rudenī atvērtais Seksuālās un reproduktīvās veselības likums kļuvis par diskusiju lauku starp strikti tradicionālu un brīvāku uzskatu piekritējiem, jo paredzēts, ka ka par olšūnu donori drīkst būt tikai dzemdējusi sieviete. Šī gada sākumā pret šādu liegumu jau sākta parakstu vākšana sabiedriskās iniciatīvas portālā „ManaBalss.lv”.
Tikmēr diskusijas par tādiem būtiskiem jautājumiem kā dzimumšūnu donoru reģistra izveide un dzimumšūnu importa un eksporta ierobežojumu atcelšana palikušas novārtā.
