Drīzumā Saeima lems par Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumu pieņemšanu galīgajā lasījumā. Likumu bija plānots pieņemt jau pagājušajā nedēļā, tomēr grozījumi tika nodoti atpakaļ izskatīšanai komisijās.
Edīte Millere pagājušajā nedēļā sabiedrisko iniciatīvu vietnē „ManaBalss.lv” sāka vākt parakstus pret grozījumos ietverto ierobežojumu, kas turpmāk liegtu nedzemdējušām sievietēm tiesības kļūt par olšūnu donorēm. Viņa cer, ka komisija varētu vēlreiz izvērtēt šāda ierobežojuma nepieciešamību.
„Es par šo likuma grozījumu uzzināju tikai ļoti īsu brīdi pirms trešā lasījuma. Rakstīju tiem deputātiem, kas bija nobalsojuši „par” vai atturējušies un sapratu, ka pie trešā lasījuma neko īpaši jau mainīt vairs nevar. Tāpēc ar saviem domubiedriem lēmām, ka ir kaut kas ātri, ātri jāsāk darīt lietas labā. Tad viņš aizgāja atpakaļ uz komisiju pārskatīšanai. Mēs ceram, ka ar preses un „ManaBalss.lv” palīdzību kāds no Saeimas deputātiem un Saeimas komisijas dalībniekiem sadzirdēt mūs un pievienos izmaiņas,” teica Millere.
Viņas izveidoto iniciatīvu līdz pirmdienas, 15. februāra, vakaram bija atbalstījuši aptuveni 600 cilvēki, kas plānoto ierobežojumu sauc par diskriminējošu. Tā pieņemšanas gadījumā Millere ir gatava vērsties pie Valsts prezidenta ar lūgumu nosūtīt likumu otrreizējai caurlūkošanai.
„Mans iebildums un komentārs ir tikai par šo vienu, konkrēto grozījumu, kur ir parādījies vārds „dzemdējusi”. Iepriekš varēja jebkura sieviete [kļūt par donori] (..) Jautājums - kas tieši ir mainījies? Kāpēc to var darīt tikai dzemdējušas sievietes? Ir kaut kādi dati? (..) Otrkārt, vīrietim netiek prasīts kļūt par tēvu, pirms viņš ziedo dzimumšūnas. Manā uztverē ir diezgan liela diskriminācija un nav konstitucionāli (..),” norāda Millere.
Tikmēr veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) uzsver, ka viņa mērķis bijusi nevis sieviešu diskriminācija, bet gan pasargāšana. „Ir mēģinājums pasargāt sievieti no neauglības, jo pastāv pamatotas bažas, kā norādīja speciālisti, ka olšūnu donēšana ir saistīta ar medikamentu lietošanu, kuru jēga ir izraisīt olšūnu hiperprodukciju un var izdalīties visas olšūnas, kas sievietei dzīves laikā var izdalīties (..).
"Kamēr nebūs absolūtu un pamatotu pierādījumu, ka tas nenoved pie neauglības, tikmēr šādam aizliegumam ir jēga,” grozījumus aizstāv ministrs.
Viņš uzskata, ka šādas normas ieviešana nozīmēs lielāku drošību ne tikai olšūnu donorēm, bet arīdzan donēto olšūnu saņēmējām. „Tām sievietēm, kurām jau ir bērni, ir vairāk pamata cerēt, ka viņu olšūnas ir apaugļojamas. Ir lielāka cerība, ka iestāsies vēlamā grūtniecība,” viņš norāda.
Belēvičs uzsver, ka šo ierobežojumu ieviešanu atbalstījusi arī Veselības ministrijas darba grupa, kurā darbojušies dzemdību, neauglības ārstēšanas un citu medicīnas jomu speciālisti. To, ka olšūnu donores ir pakļautas dažādiem riskiem, apliecina arī Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes docente Anna Miškova.
„Nav tādu, kas pateiktu, ka tas ir pilnīgi un simtprocentīgi droši. Jebkurā gadījumā un jebkurai sievietei – dzemdējušai vai nedzemdējušai – līdzdalība donēšanas programmā var kaitēt viņas veselībai. Ir īslaicīgas un ilgtermiņa komplikācijas (..),” saka Miškova, gan atzīstot - šādi gadījumi var būt reti.
Turklāt pastāvot aizdomas, ka atsevišķos gadījumos medikamenti, kas tiek izmantoti, lai stimulētu olšūnu nobriešanu, var veicināt neauglību vai onkoloģiskās saslimšanas. Tādēļ vairākās valstīs olšūnu donorēm ir noteikti ierobežojumi, skaidro Miškova. „Amerikāņi ierobežo sieviešu piedalīšanos donēšanā līdz piecām reizēm. Savukārt Koreja līdz trim reizēm. Vēl viena lieta – starp olšūnas simulācijas periodiem ir jāpaiet sešiem mēnešiem,” par citu valstu pieredzi stāsta Miškova.
Latvijā patlaban nepastāv dzimumšūnu donoru reģistrs, tādēļ pastāvot iespēja, ka atsevišķas donores savas olšūnas ziedo pārlieku bieži un ir pakļautas paaugstinātam riskam.
